Ēka, kurā jau kopš pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem atrodas sākotnēji Jelgavas novadpētniecības muzejs, bet mūsdienās Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs, pirms 250 gadiem bija hercoga Pētera Bīrona vasaras pils. Savu īpašumu 1773. gadā hercogs pēc padomnieka ieteikuma nodevis pirmās augstskolas izveidei Latvijā. Pēc pils pārbūves 1775. gadā šajā ēkā atklāta Academia Petrina jeb Pētera akadēmija.
Kā skaidro Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja galvenais krājumu glabātājs, vēsturnieks Aldis Barševskis, augstskola šeit pastāvējusi divdesmit gadus, bet mācību iestāde ar savām tradīcijām un pēctecību šajā ēkā bijusi no 1775. gada līdz Pirmā pasaules kara gadiem, kad tuvojās vācu karaspēks.
”1915. gadā Jelgavas iestādes, tostarp arī šī mācību iestāde, kas toreiz bija Kurzemes guberņas zēnu ģimnāzija, tika evakuētas. Oficiāli uz pilsētu Krievijā-Taganrogu, kur tās gaitas izbeidzās.”
Seno ēku abos pasaules karos posta uguns
Pēc evakuācijas ēkā atradusies vācu komendatūra, un ēkas tornī, kur līdz tam bijusi pirmā observatorija, plīvojis vācu karogs.
Aldis Barševskis: ”1919. gadā, ja nemaldos, 21. novembrī, īsi pirms Jelgavas atbrīvošanas, bija ugunsgrēks. Aleksandrs Strekavins, kurš bija Jelgavas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrs, atceras, ka bermontieši šāva uz ugunsdzēsējiem un neļāva dzēst. Ugunsgrēku pārtraukt nebija iespējams. Bojā aizgāja 18. un 19. gadsimta bibliotēka, inventārs, teleskopi, fizikas kabineta iekārtojums, kas mūsdienās būtu nenovērtējami eksponāti.” 19. gadsimta beigās ēkai izveidota piebūve, kas kara laikā gājusi bojā. Otrā pasaules kara laikā ēka dega vēlreiz. Pēc kara tā tika atjaunota sākotnējā veidolā.
Akadēmijas vietā izveido muzeju
1953. gadā hercoga Pētera Bīrona kādreizējā īpašumā izveido muzeju, un līdz pat mūsdienām tā glabā atmiņas par pirmo augstskolu Latvijā. Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja galvenais krājumu glabātājs, vēsturnieks Aldis Barševskis izrāda muzeja zāles: ”Šī, kur ir lielās gleznu izstādes, ”baltā zāle”, kā mēs to saucam, bija bibliotēka. Hercoga Jēkaba zālē bija garderobe. Diektore mums šobrīd atrodas kancelejā, bet toreiz direktora kabinets bija tagadējā ”sarkanajā zālē”, kur atrodas ekspozīcija par naidīgām varām – par vācu un padomju okupācijas periodu.”
Vēl vairākās ekspozīciju zālēs bijušas akadēmijas auditorijas. Par Academia Petrina laiku arī vēsta mācību iestādes zīmogs, kas atrodas muzeja ekspozīcijā. Aldis Barševskis piebilst:” Droši varam teikt, ka 250 gadus ir pieredzējusi gan pati šī ēka. Ēka pat vairāk, jo kā hercoga pils tā celta vēl agrāk, gan Academia Petrina bronzas lielais smagais zīmogs. To lietoja zīmogu lakā, nevis kā mūsdienās uz dokumentiem.”
Pētera akadēmijas zīmogu muzejs saņēmis pēc otrā pasaules kara no tā laika centrālā valsts vēstures muzeja. Barševskis stāsta, ka vēl esot uzraksts: ”Vecais inventāra uzraksts – seši latīņu burti un skaitlis 133. Tā tas bija ierakstīts Kurzemes provinces muzeja inventāra grāmatās, kura mantinieki mēs arī esam.”
Neviena dokumenta, kas būtu apzīmogots ar šo zīmogu, gan nesot. Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja galvenais krājumu glabātājs, vēsturnieks Aldis Barševskis: ”Zīmogs kaut kā ir pārcietis karu. Varbūt bija aizvests uz Rīgu. Vācu okupācijas laikā bija izstāde, tādējādi daudzi Kurzemes provinces muzeja priekšmeti ir izglābti.”
Academia Petrina 250 jubilejas gadā muzejā notiks četri pasākumi, lai atcerētos un godinātu augstskolas docētājus un studentus. Pirmais no tiem notika 18. februārī, iepazīstināja ar Latvijas pirmās augstskolas vēsturi.