Attālināti nolasāmo ūdens skaitītāju ieviešana palīdz ietaupīt resursus, tomēr vienlaikus var radīt riskus iedzīvotāju izmaksu kontrolei nākotnē. Kā secinājusi Konkurences padome, atsevišķi tehnoloģiskie risinājumi var radīt ilgstošu atkarību no viena pakalpojuma sniedzēja.
Konkurences padomes Konkurences veicināšanas departamenta direktors Antis Apsītis skairo, ka tas, savukārt, var būtiski ierobežot izvēles iespējas un ietekmēt pakalpojuma cenu ilgtermiņā: “Faktiski, galvenais risks jau ir tas, ka, ja izvēlas attālinātos, attālināti nolasāmos ūdenskaitītājus – attiecīgi ar sim karti, tad var sanākt tā, ka šis ūdenspakalpojuma sniedzējs, viņš ir sasaistīts ar šo nolasīšanas pakalpojuma sniedzēju. Faktiski, arī visu laiku, kamēr skaitītājs strādā, un tas ir attiecīgi jau iepirkumā prasīts, lai ūdenskaitītājs strādā līdz 12 gadiem, tad faktiski to sim karti vairs nenomainīs un šī sasaiste saglabājas.”
Papildus Konkurences padome uzsver, ka jādomā arī par izmaksām pēc līguma termiņa beigām. Ja iekārtas tiek izmantotas 12 gadus, bet līgums par nolasīšanu slēgts tikai uz četriem, jau sākumā jāparedz skaidrs cenas noteikšanas mehānisms.
Konkurences padomes Konkurences veicināšanas departamenta direktors Antis Apsītis norāda, ka pretējā gadījumā pakalpojuma sniedzējs var patvaļīgi celt cenas: “Tāpēc arī būtiski jau domāt par šo perioda noslēgumu, kad jau pēc 12 gadiem, kamēr šis ūdens skaitītājs attiecīgi darbojas, ka pēc tam atkal ir konkurss vai konkurences ceļā tu izvēlies jau nākošo. Protams, ka vajadzētu arī līgumos paredzēt, ka, kaut kādu cenas noteikšanas principu, indeksācijas mehānismu, lai tad ierobežotu iespēju nesamērīgi celt cenu par nolasīšanas pakalpojumu.”
Konkurences padome aicina arī iepirkumu rīkotājus, izstrādājot iepirkuma dokumentāciju, rūpīgi izvērtēt gan tehnoloģiskos risinājumus, gan saistību ilgumu, īpašu uzmanību pievēršot iespējai nodrošināt konkurenci arī pēc līguma termiņa beigām.