Emīls Nils Gaišprātis mācās Jelgavas Spīdolas ģimnāzijā, interesējas par politiku, aktīvi darbojas sociālajos medijos un jau vairākus gadus aizraujas ar arbūzu audzēšanu. Pirmo arbūzu viņš izaudzēja desmit gadu vecumā, bet šobrīd savu aizraušanos attīsta arī uzņēmējdarbībā. Emīla ikdiena apliecina, ka mērķtiecība un interese par savu nodarbošanos var kļūt par pamatu profesionālai izaugsmei jau agrā vecumā. Tomēr līdzās iespējām jaunietis saskaras arī ar sabiedrības priekšstatiem par to, ko cilvēks viņa vecumā spēj vai nespēj paveikt.
Arbūzu audzēšana prasa ne tikai zināšanas un interesi, bet arī rūpīgu laika plānošanu un regulāru darbu. Emīlam sezonālie lauku darbi jāapvieno ar mācībām, tāpēc būtiska nozīme ir disciplīnai un spējai savlaicīgi paveikt ikdienas pienākumus. Aprīlī viņš sēj arbūzus, maijā stāda, bet vasarā rūpējas par stādījumiem un ravē nezāles. Ražas novākšanas laiks ir augustā, kad mācības tuvojas noslēgumam.
“Uzreiz, pārnākot no skolas, izpildu tos mājasdarbus, neatlieku uz brīvdienām,” stāsta Emīls. Šāda pieeja ļauj vasaras brīvlaikā vairāk laika veltīt darbam uz lauka, vienlaikus saglabājot līdzsvaru starp izglītību un uzņēmējdarbību.
Emīls atzīst, ka viņam enerģiju dod apkārtējie cilvēki, kā arī viņu novērtējums. Pozitīvā attieksme palīdz turpināt iesākto arī brīžos, kad jāsaskaras ar grūtībām vai negatīviem komentāriem. Tomēr uzņēmējdarbības uzsākšana nepilngadīgā vecumā Emīlam atklājusi arī praktiskus šķēršļus. Lai gan viņš ir uzņēmuma dibinātājs, dokumentu parakstīšanai nepieciešama pieaugušo iesaiste. Tāpēc uzņēmuma darbībā iesaistīta arī ģimene: vecmāmiņa ieņēmusi valdes priekšsēdētājas amatu, savukārt tēvs – patiesais labuma guvējs. Dažādu dokumentu parakstīšanai Emīlam bijis jāvēršas pie vecmāmiņas.
Jaunietis uzskata, ka šādi ierobežojumi apgrūtina uzņēmējdarbības attīstīšanu un rada situāciju, kurā vēlme darboties patstāvīgi saduras ar vecuma noteiktajiem ierobežojumiem. Viņaprāt, būtu svarīgi, lai jauniešiem, kuri vēlas uzņemties atbildību un veidot savu uzņēmumu, būtu iespēja aktīvāk iesaistīties arī ar tā darbību saistītajos procesos.
“Gribētos, lai mani kā uzņēmēju uztver nedaudz nopietnāk, jo vai nu tu esi tiktokeris, vai nu tu esi arbūzu audzētājs, bet aiz tā visa slēpjas dokumentācija, visa grāmatvedība un vēl agrie rīti, vēlie vakari uz lauka arī tiek pavadīti ravēšanā,” viņš uzsver.
Kā norāda biedrības “Laiks Jauniešiem” valdes priekšsēdētājs Gints Jankovskis, viena no problēmām ir tā, ka jaunieši par piedzīvoto diskrimināciju un stereotipiem bieži nevēlas runāt. Viņi var justies izolēti vai nepietiekami novērtēti, īpaši tad, ja ieņem atbildīgus amatus vai vada uzņēmumu. Šādās situācijās sabiedrības reakciju nereti nosaka pieņēmumi par jaunieša pieredzes trūkumu un spējām, nevis viņa reālais veikums.
Eksperts uzsver, ka sabiedrībai jāapzinās paaudžu maiņa un jābūt gatavai pieņemt jaunu cilvēku redzējumu, enerģiju un idejas. Jaunieši var sniegt nozīmīgu ieguldījumu valsts attīstībā, taču tam nepieciešama vide, kurā viņu iniciatīva tiek atbalstīta, nevis ierobežota ar aizspriedumiem.
Raidījumu cikls tapis Labklājības ministrijas kampaņā “Nolaid slieksni” ar Eiropas Sociālā fonda Plus atbalstu.