Bauskā aizvadīti septītie “Vimbu svētki”

Vimba ir vienīgā zivs, kam ir pašai savi svētki Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē. Bauskā jau tradicionāli Vimbu svētki notiek Mūsas upes krastā, un pirmie uz tiem ierodas labas gribas makšķerēšanas sacensību dalībnieki. Šogad sacensībām pieteikušies vairāk nekā astoņdesmit dalībnieku, un pēc pāris stundām daudzi jau var lepoties ar pirmajiem lomiem.

Sacensību dalībnieks no Pilsrundāles Aļģirts Jermalavičus stāsta: “Pirmā raudiņa bija, pēc tam sapaliņu noķēru, un tad vimbu. Garnelīti uzliku uz āķa tad arī paņēmu. Citreiz arī slieka viņām garšo, bet tagad paņēmu garneli, uzliku. Tas baltais kustās, un tad paņēma.”

Upes krastā tiekas visas paaudzes, un vairums jau ir pieredzējuši makšķernieki, bet satiekam arī kādu senioru, kas šajos Vimbu svētkos nolēmis gūt pirmo pieredzi. Ludvigs Enkurs šurp atbraucis no Vecumniekiem, un, ja kaut ko izdošoties noķert, tas būšot viņa pirmais loms mūžā: “Dēls uzdāvināja makšķeri, un es tagad pirmoreiz mūžā atbraucu izmēģināt. Iesviedu, bet vēl neviena neķeras.”

Valsts zinātniskā institūta “BIOR” pētnieki teic, ka pēc piekrastes zvejnieku un makšķernieku teiktā vimbu loms katru gadu esot stabils, bet pašiem par to īsti pārliecināties neizdodas.

Vimbu svētkus šogad pavada sauklis – “Labi būt dabā”, kas mudina par dabas resursu saudzīgu izmantošanu. “BIOR” pētnieki pievērš uzmanību arī tam, ka dažkārt makšķernieki tīši un netīši palīdz izplatīties invazīvajām zivju sugām, kas apdraud vietējo zivju populāciju. Viena no tādām ir rotans, kas dažkārt tiek saukts arī par Amūras grunduli. “BIOR” pētnieks stāsta, ka viņam patīk baroties ar citu zivju ikriem un mazuļiem. Bieži vien viņš paliek vienīgā suga ūdenstilpē. Otra invazīvā suga ir apaļie jūras grunduļi, kas esot radniecīgā suga rotanam.

Valsts zinātniskā institūta “BIOR” pētnieks Edmunds Bērziņš: “Viņš ir vēl veiksmīgāks okupants nekā rotans, jo mūsu ūdeņos parādījies ap 2000. gadu, un nu jau to zvejo komerciāli vairāku desmitu tonnu apmērā. Viņš ir visēdājs un notīra grunti, ka tur nekas nepaliek. Līdz ar to viņš jāzvejo un jāsūta tur, kur to labprāt ēd. Mūsu ūdeņos viņš izaug lielāks nekā sava dabiskā ariāla ūdeņos.” Invazīva suga esot arī sudraba karūsa, kas Latvijā ievesta padomju gados. Vien cilvēki pie tās ir pieraduši un par klātbūtni ūdeņos nesūdzoties.