Bezmaksas sporta aktivitātes vai zemas īres maksas dzīvokļi speciālistiem?

Pavisam negaidīti aizvadītās nedēļas nogalē Jelgavas novada Ozolnieku iedzīvotāji uzzinājuši, ka šodien domes sēdē plānots lemt par vēsturiskā sporta laukuma zemes gabala atsavināšanu, lai uz tā būvētu zemās cenas īres dzīvokļus novada speciālistiem, galvenokārt pedagogiem. Iedzīvotāji kategoriski iebilst pret šādu ieceri, jo ikdienā to sportiskām aktivitātēm izmantojot gan lielie, gan mazie pagasta iedzīvotāji. Turklāt Ozolnieki ir visapdzīvotākais novada pagasts, kas atrodas atstatus no citiem Jelgavas novada pagastiem, kur skolotāji vajadzīgi daudz vairāk nekā Ozolniekos. 

Laukums Ozolnieku centrā jau gandrīz pusgadsimtu bijis iedzīvotāju iecienīta atpūtas un sporta vieta. Šeit atrodas četri futbola vārti, atkritumu urna un soliņi. Tagad dome iecerējusi šeit uzbūvēt četras zemās cenas īres daudzdzīvokļu mājas, pret ko kategoriski iebilst iedzīvotāji. Juridiski sporta laukumam gan šāda statusa nav. Hektāru lielā teritorijā pēc teritorijas plānojuma, ko savulaik noteikusi vēl Ozolnieku novada dome, paredzēta jaukta tipa apbūve. Tomēr iedzīvotāji neesot gatavi zaudēt šo vietu.

Ozolnieku iedzīvotājs Raimonds Elpe: “Es uzskatu, ka ir citas vietas, ko vajadzētu attīstīt Ozolniekos, jo tas laukums patiešām ir ar savu vēsturi. Tur jaunieši spēlē ikdienā, amatieri futbolisti katru nedēļu trenējas.”

Nejaušas sakritības dēļ vakar Ozolnieku tautas namā notika pasākums “Kafija ar politiķiem”. Iecerētais pasākuma plāns gan izpalika, jo pārpildītajā zālē sanākušos interesēja tikai jautājums par sporta laukuma nākotni.

Ozolnieku iedzīvotājs Aivars Kaļkis: “Te daudz bērnu ir. Viņi vienkārši paņem bumbu divatā, trijatā, aiziet paspēlēt. Ozolnieku ciems ir uzlicis vārtus. Mani dēli, nu jau jaunieši, futbolu spēlē reizi, divas nedēļā. Viņi visu to grib iznīcināt.”

Kāda cita Ozolnieku iedzīvotāja bilst, ka iebildumi pret ieceri sporta laukuma vietā būvēt ēkas ir ne tikai tāpēc, ka tas daļai iedzīvotāju sagādātu neērtības: “Kāds ir ņēmis vērā, ka tur apakšā iet lietus ūdens kanalizācija? Tas nozīmē to, ka tur uzbērs, un blakus esošās ielas nākamajos plūdos applūdīs vēl vairāk.”

Neizpratni rada ne vien vēlme ēkas būvēt tieši konkrētajā vietā, bet arī vēlme 100 dzīvokļus Jelgavas novada speciālistiem izbūvēt Ozolniekos – pagastā, kas atrodas krietni atstatus no pārējiem Jelgavas novada pagastiem, turklāt tas jau pašreiz ir apdzīvotākais pagasts novadā. Tāpat neizpratni raisa arī domes klusēšana par šādu ieceri.

Ziņa par to, ka jau 8. oktobra domes sēdē plānots skatīt jautājumu par zemes gabala atsavināšanu, iedzīvotājus sasniegusi vien nedēļas nogalē, stāsta Ozolnieku iedzīvotāja Elīna Ozola.

“Pirmkārt, protams, pārņēma emocijas. Tiek iecerēta tāda apjomīga būvniecība, un šajā sapulcē mēs uzzinām, ka tās ir četras vai pat piecas mājas,” sašutumu pauž Elīna Ozola.

Jāpiebilst, ka apieti bija ne tikai iedzīvotāji. Jautājums par apjomīgo būvniecību netika skatīts arī domes komitejās.

Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ingus Zālītis (ZZS) steigu skaidro ar nepieciešamību “ielēkt” Altum programmā.

“Ja runājam par attīstības scenāriju, tad Altum programma ir vaļā līdz 2026. gadam. 2026. gada sākumā, ja nemaldos, tā veras ciet. Mēs kā pašvaldība saskatām, ka šāda veida scenārijs ir nepieciešams, lai tālāk attīstītu pašvaldību. Tā ir ilgtermiņa attīstība. Uzņēmējam ir kaut kādi sava veida kritēriji, kur viņi zina, kur viņi redz, ka šīs daudzdzīvokļu mājas varētu arī aizpildīt. Šobrīd es nezinu, vai viņi redz attīstību, piemēram, Līvbērzes pagastā,” bilst Ingus Zālītis.

Kurš uzņēmējs vērsies pašvaldībā ar šādu ieceri, atklāts netiek. Tikmēr iedzīvotāji dažās dienās  savākuši kolektīvajam iesniegumam nepieciešamo parakstu skaitu un sola neapstāties, ja netiks uzklausīti.

Pēc vakardienas tikšanās ar iedzīvotājiem un kolektīvā iesnieguma saņemšanas jautājums par zemes atsavināšanu šodien domes sēdē, kurā tas bija vienīgais jautājums, netika skatīts. Tomēr tas nenozīmē, ka tas neatgriezīsies sēdes dienas kārtībā, jo pašvaldības Mantas novērtēšanas un atsavināšanas komisijas lēmums, uz kura pamata bija paredzēts atsavināt zemi ēku būvniecībai, joprojām ir spēkā, un teritorijas plānojums šajā vietā paredz jaukta tipa apbūvi.