Valkas novada pašvaldībā šis gads sācies ar smagām sarunām, plānojot, kā salāgot 2026. gada budžetu. Lai nodrošinātu pašvaldības pamatfunkcijas, kasē trūkst aptuveni pusmiljons eiro. Galvenie taupības pasākumi skar darbinieku algas, tāpat jau slēgta viena kultūras iestāde.
Janvāris Valkas novadā paiet zīmē, ko vietējā varā dēvē par “depresīvām sarunām”. Pašvaldība šogad nevar atļauties neko lieku – budžeta ieņēmumu pieaugums ir niecīgs, kamēr valsts noteiktie obligātie izdevumi ir auguši. Tēriņi šogad jāiekļauj aptuveni 16,4 miljonu eiro robežās, taču deficīts ir ievērojams.
Valkas novada pašvaldības Grāmatvedības un finanšu nodaļas vadītāja Ilze Grandava atzīst, ka visskumjākais ir nespēja palielināt atalgojumu darbiniekiem.
“Tas ir tas, ko cilvēki visvairāk gaida, jo minimālās algas, pabalsti un viss sociālajā sfērā ceļas, arī valsts saviem darbiniekiem algas paaugstina. Diemžēl mūsu situācijā mēs to nevaram atļauties,” skaidro Ilze Grandava. Viņa uzsver, ka veidojas ķēdes reakcija – zema atalgojuma dēļ pašvaldība nespēj piesaistīt labus speciālistus, un tā šobrīd ir lielākā sāpe.
Lai risinātu situāciju, līdz ar budžetu top Finanšu optimizācijas plāns iesniegšanai Finanšu ministrijā. Valkā cer, ka paveiktais “mājasdarbs” pārliecinās valstsvīrus piešķirt papildu dotāciju.
Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija) neslēpj situācijas nopietnību: “Ja tiešām ir tā, ka bez valsts atbalsta budžetu saprātīgā veidā salikt nav iespējams, mums ir gaidāmas ļoti grūtas diskusijas Finanšu ministrijā un pēc tam valdībā.”
Viens no smagākajiem lēmumiem bijusi Lugažu muižas slēgšana. Šajā kultūras iestādē darbojās pieci pašdarbības kolektīvi, kuriem tagad ierādītas telpas mēģinājumiem Valkas pilsētā. Bijusī Lugažu muižas vadītāja Zane Mīļā uzskata, ka kolektīviem tas var nozīmēt izzušanu.
“Tika ielikts daudz darba un atdots daudz no sevis. Žēl tās ēkas, žēl to cilvēku, jo arī no Valkas mums daudzi brauca uz pasākumiem, jo tie bija citādāki nekā kultūras namā,” emocijas pauž Zane Mīļā. Pašlaik pašvaldība izsludinājusi ideju konkursu, meklējot risinājumus, kā turpmāk apsaimniekot muižu un tās parku.
Vislielākās raizes sagādā sociālā budžeta plānošana – jau tagad skaidrs, ka gada otrajā pusē naudas visam nepietiks. Domes priekšsēdētājs Krauklis pauž cerību uz valsts sapratni, norādot, ka izmaksas radušās valsts lēmumu dēļ. “Es nemaz neizskatu scenāriju, kas notiks, ja naudu neiedos, jo tas nozīmētu traģēdiju daudziem cilvēkiem,” viņš piebilst.
Papildu slogu budžetam rada komunālā saimniecība un iedzīvotāju parādi. Opozīcija pārmet, ka saimnieciskie jautājumi gadiem nav pienācīgi risināti, uz ko norāda arī gada sākumā notikusī avārija ūdens apgādes sistēmā.
Deputāts Guntis Albergs (“Latvijas attīstībai”/LZS) ir kritisks: “Visa tehnika ir novecojusi un sāk plīst. Tas ir ielaists. Kā var nezināt, ka no trim sūkņiem viens vispār jau kādu laiku nav darbojies?”
Valkas vadība joprojām uzstāj, ka valstij jāizstrādā īpašs regulējums pierobežas atbalstam, ņemot vērā specifisko situāciju, kur daļa iedzīvotāju dzīvo vai strādā kaimiņpilsētā Valgā, Igaunijā.