Cēsu audzināšanas iestādē jaunieši šogad apgūst pavāra arodu

No šī gada 1. septembra Cēsu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem mācību procesu nodrošina Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikums. Tā paspārnē jaunieši var apgūt ne tikai pamata un vidējo izglītību, bet šogad arī konkrētu profesiju – pavāra palīga arodu. 

Aiz augstiem mūriem atrodas mūsdienīga skola. Te ir viss ierastais – stundu saraksts pie sienas, zvans, kas vēsta par starpbrīžiem, un bibliotēka. Iepriekš notiesātie jaunieši šeit mācījās Cēsu 2. vakara (maiņu) vidusskolā, kas bija Tieslietu ministrijas pakļautībā, tomēr tā jauniešiem nespēja piedāvāt profesionālo ievirzi. Tādēļ ieslodzījuma vieta meklēja risinājumu sadarbībā ar Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikumu. 

Kā skaidro Cēsu audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem priekšnieks Andris Pāže, ceļš uz pārmaiņām prasīja arī izmaiņas likumdošanā.

“Nācām kopā ar vadību, un viens no variantiem bija, ka taisām reorganizāciju, lai viņi vienkopus pasniegtu gan arodapmāciju, gan vidējo vispārējo izglītību. Tika mainīta arī likumdošana Izglītības likumā, jo tehnikumi nevarēja pasniegt pamatizglītību. Varam teikt, ka mūsu skolas dēļ tehnikumi tagad ir tiesīgi pasniegt arī pamatizglītību,” stāsta Pāže.

Darbu ieslodzījuma vietas skolā turpina 8 iepriekšējie pedagogi, viņiem pievienojusies jauna vizuālās mākslas un kultūras skolotāja Ilva Kalnroze, kurai jau radusies iecere ārpus iestādes sienām sarīkot puišu darbu izstādi. 

“Man patīk ļoti, es sastrādājos, man liekas, ka es sastrādājos ar puišiem. Es lepojos, ka puiši sākuši strādāt ar krāsu, varbūt izskatās pēc bērnu zīmējuma, bet nav viegli cilvēku pierunāt.”

Ieslodzījuma vietas sadarbība ar tehnikumu ilgst jau vairākus gadus, nodrošinot jauniešiem iespēju apgūt dažādas profesijas. Iepriekš piedāvāta kokapstrāde, šūšana un apdares darbi, bet šogad – pavāra palīga arods. 

Kristīne Rebinova Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnika direktora vietniece: “Viņi iegūst tādu pašu kvalifikāciju un kārto tādu pašu eksāmenu, kā to dara jaunieši, kas mācās šo kvalifikāciju brīvībā. Tā kā nav nekādu atlaižu. Viņi iegūst profesionālo kvalifikācijas apliecību, kur ir rakstīts – pavāra palīgs. Tātad viņi pēc ieslodzījuma, kad jau nonāk brīvībā, var vai nu turpināt mācības vai arī doties strādāt.”

Iestādes priekšnieks atzīst, ka jaunieši, kas šeit nonāk, bieži vien ir bez pašām elementārākajām praktiskajām zināšanām, un to, ko nav iemācījusi ģimene vai sabiedrība, šeit nākas apgūt no nulles.

“Šeit jau nenāk tie, kuri ir paraugzēni, protams. Tie ir tie, kuri ir izdarījuši likumpārkāpumus. Un pēc būtības – to, ko sabiedrība sākotnēji nav veikusi, savus pienākumus, tad mēs te vienkārši atkal atsākam. Vai nu atsvaidzinām viņiem tās zināšanas un cenšamies norādīt uz to, ka viņiem ir ne tikai tiesības, bet arī pienākumi, kas ir jāpilda,” saka Pāže.

Viena no vietām, kur jaunieši var apliecināt savas prasmes un uzņemties atbildību, ir iestādes siltumnīca. Tā tapusi pašu spēkiem pirms 12 gadiem, un arī šodien par tomātu, gurķu un paprikas stādiem rūpējas paši jaunieši.

Pašlaik Cēsu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem sodu izcieš 19 jaunieši. Lai gan pārsvarā tie ir vecumā no 14 līdz 18 gadam, jaunietim ir atļauts šeit palikt līdz pat 25 gadu vecumam, ja viņš turpina iegūt izglītību.