Šaursliežu dzelzceļa sliedes Viesītes pusē pirms 110 gadiem izbūvēja Vācijas armija. Pirmā pasaules kara laikā tās izmantoja karavīru, munīcijas un citu militāro kravu pārvadāšanai.
“Viņi nāca no Lietuvas puses ar savu kara lauka šaursliežu 600 milimetru dzelzceļu. Visas sliedītes un gulšņi, kurus var redzēt, ir izgatavoti Vācijas rūpnīcā,” atklāj Viesītes muzeja “Sēlija” galvenā krājuma glabātāja Madara Pakalnīte. “Tie bija saskrūvēti kopā piecus metrus garos posmos ar desmit metāla gulšņiem. Tāda konstrukcija svēra 220 kilogramus, un to lika aptuveni astoņi vīri. Dienā varēja izbūvēt ap desmit kilometriem.”
Pēc kara sliežu ceļus savā pārziņā pārņēma Latvijas dzelzceļu virsvalde, un bānītis kļuva par nozīmīgu Sēlijas iedzīvotāju ikdienas transportu. Tolaik šaursliežu dzelzceļa tīklā bija 64 lokomotīves, un vairāk nekā 30 no tām apkalpoja Viesītes mezgls.
“20. gadsimta 20. un 30. gados visa dzelzceļa satiksme tika pielāgota tirgiem. Iesaistījās arī privātuzņēmēji un piemājas saimniecības. Tirgus dienās vilciens parasti bija pārpildīts,” stāsta Madara Pakalnīte.
Pagājušā gadsimta 20. un 30. gados brauciens aptuveni 30 kilometru garajā maršrutā no Viesītes līdz Jēkabpilij maksāja vienu latu un desmit santīmus.
Viesītē saglabājies arī viens no diviem dienesta vagoniem, kas bija paredzēti īpašu personu un dzelzceļa amatpersonu pārvadāšanai. Taču, attīstoties autotransportam, bānītis ar to vairs nespēja konkurēt.
“Viņš brauca tikai ar ātrumu desmit līdz četrpadsmit kilometri stundā. Ļoti lēni. Ziemā, kad bija daudz kupenu, tad ap septiņiem kilometriem stundā,” teic Madara Pakalnīte.
Pēdējais vilciena reiss notika 1972. gadā maršrutā Viesīte-Daudzeva. Pēc dzelzceļa slēgšanas vagonus izmantoja kā pieturvietas, kioskus un dārza būdiņas. Viens no vagoniem nesen no Jēkabpils Valsts ģimnāzijas teritorijas nonāca atpakaļ muzejā.
“Šeit var redzēt ideoloģiskus vārtus, tagad mēs esam šajā ēkā, kādreiz sliedes gāja iekšā,” rāda Madara Pakalnīte. “Te ir vagonu remontdarbnīca, te – depo. Sliedes gāja arī no depo.”
Mazā Bānīša parkā glabājas ne tikai lokomotīves, vagoni un sliežu fragmenti, bet arī dzelzceļnieku fotogrāfijas, dokumenti un atmiņu stāsti. Muzeju ik gadu apmeklē vidēji pieci tūkstoši cilvēku.
“Daudzi saka, ka tas ir no padomju laika, bet tie bija mūsu cilvēki, mūsu darbinieki, un tā bija daļa no sabiedrības, kura veidoja šo kultūru,” saka Madara Pakalnīte.
Viesītē saglabājušies arī Latvijā unikāli šaursliežu dzelzceļa posmi tādā veidā, kā tie sākotnēji tika izbūvēti. Šogad aprit 110 gadi kopš Viesītes šaursliežu dzelzceļa izveides. Jubilejai veltītie 54. Dzelzceļnieku svētki Mazā Bānīša parkā notiks 7. augustā.
“Mēs rīkosim īpašu diskusiju tieši par Mazā bānīša mantojuma saglabāšanu nākotnē,” informē Viesītes muzeja “Sēlija” vadītājs Juris Kučinskis. “Pats galvenais, ko pārskatāmā nākotnē vēlētos, ir atjaunot kādu nelielu sliežu ceļa fragmentu.”
Uz diskusiju aicināti vēsturnieki, pašvaldības pārstāvji, kā arī cilvēki, kuri paši strādājuši uz bānīša vai kuru ģimenes bijušas saistītas ar šaursliežu dzelzceļu.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |