Pieminot pilna mēroga kara Ukrainā trešo gadadienu, vakar daudzviet visā Latvijā norisinājās dažādi pasākumi, arī Latgalē. Daugavpilī atbalsta akcijas norisinājās ar vadmotīvu “Kopā līdz uzvarai”. Aktīvisti Latvijas otrā lielākajā pilsētā uzsver, ka turpinās būt līdzās Ukrainai, lai arī kādas pēdējā laikā ir politiskās norises starp ASV un Krieviju.
“Dodiet mieru, nevis ieročus”, “Kopā līdz uzvarai” un “Brīvību Ukrainai” ir tikai daži no plakātu saukļiem, kurus bija sagatavojuši jaunieši atbalsta gājienam Ukrainai Daugavpilī.
“Tā parādīt Daugavpilī dzīvojošiem ukraiņiem, ka mēs esam solidāri ar viņiem, ka viņus atbalstām, jo tieši Daugavpils kontekstā bieži nav redzams, ka kaut kāds atbalsts ir, bet tomēr cilvēki ir un arī parādīt, ka šeit ir cilvēki, kuri ir pret netaisnību un ir solidāri ar Ukrainu,” stāsta Vitālijs Kapustins, biedrības “Cita Daugavpils” brīvprātīgais.
Jauniešiem palīdzēt bija atnākusi arī ukrainiete Nadja, kura vien pirms četriem mēnešiem apmetusies Daugavpilī. Šeit viņa ieradās no okupētās teritorijas Harkivā, kur kopā ar bērniem bija gūstā.
“Es zinu, cik šausmīgi ir atrasties gūstā okupācijā. Tu esi gūsteknis, kuram nav ļauts runāt, kurš nedrīkst izrādīt savu piederību Ukrainai. Tu drīksti tikai klusēt, tu esi kā zivs akvārijā. Tas ir jāpārtrauc un jādara viss iespējamais, lai atbrīvotu mūsējos. Nav svarīgi, vai tie ir karavīri vai civiliedzīvotāji – mums ir vajadzīgi visi mūsu cilvēki, tostarp bērni, kuri arī atrodas gūstā,” tā saka Nadja, kara bēgle no Ukrainas.
Daugavpiliešiem ir ļoti svarīgi, lai atbalsts Ukrainai izskan arī šeit – pilsētā, kur jūtama viedokļu daudzveidība. Lai arī pēdējā laika notikumi par Ukrainas nākotni rada satraukumu, iedzīvotāji tomēr cenšas saglabāt mierīgu prātu un atbalstīt kara plosīto valsti jebkurā gadījumā, jebkurā tās lēmumā.
“Galvenais ir jāzina, ka nevar būt nekādas sarunas tieši Amerikai un Krievijai bez Ukrainas. Nevar būt. Tas vienkārši ir neloģiski. Šis konflikts ir starp Ukrainu un Krieviju. Neņemt Ukrainu šajās sarunās ir vienkārši neloģiski,” uzsver Vitālijs.
Atbalsta gājienā pulcējās vairāk nekā 100 cilvēku gan no Daugavpils, gan no citām Latgales un vēl tālākām pilsētām. Izmantojot Ukrainas karoga krāsas, simboliku un ar dažādiem saukļiem plakātos, iedzīvotāji parādīja, ka arī Daugavpilī ir kopīgas vērtības ar Latviju un Eiropu, lauzti stereotipi un veicināta pilsoniskā aktivitāte.
“Šis ir Ukrainai jau trešais kara gads, kad viņi stāv un krīt par savu brīvību, kad ar katru savas zemes metru mēs arī esam kopā ar Ukrainu. Mēs būsim līdzās Ukrainai – nav svarīgi, kādu lēmumu tā pieņem. Mēs arī būsim un atbalstīsim Ukrainas lēmumu, jo to var pieņemt tikai Ukraina,” skaidro daugavpiliete Tatjana Kokina.
Savukārt, daugavpiliete Lauma rāda saukli uz plakāta: “Tas ir citāts [ReTV red. – “Neesam nekādi orki, robežas mēs zinām!”] no Rolanda Če dziesmas “Dzīve tāda” un, manuprāt, tas ļoti labi atspoguļo, ka mēs, Latvija un Ukraina neesam nekādi iebrucēji, bet krievi ir. Slava Ukrainai un drīzu uzvaru!”
Mītiņā bija ieradušies vairāki kara bēgļi no Ukrainas, kuri ar šausmām atminas tās liktenīgās dienas rītu pirms trīs gadiem, kas viņu dzīvi mainījusi uz visiem laikiem.
“Pamostos. Man saka – salūts! Es izeju ārā, ņemu telefonu – neviens nezināja, ka tas ir karš. Redzu, ka lido raķetes. Pazuda gaisma. Tad sapratām, ka karš tiešām sākas. Ir skaidrs, ka Ukraina vairs nepiedos Krievijai. Tas būs ierakstīts vēsturē, mācību grāmatās – visi zinās, ka Krievija iebruka Ukrainā,” tā stāsta Mihails, kara bēglis no Ukrainas.
Arī citi gājiena dalībnieki norādīja, ka nedrīkstam nogurt, nedrīkstam aizmirst un apklust par Krievijas iesākto karu Ukrainā, tās ietekmi un radītajām sekām. Biedrība “Cita Daugavpils” regulāri cenšas organizēt atbalsta pasākumus, arvien vairāk piesaistot to sabiedrības daļu, kas ir solidāra Ukrainai.
![]() |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |
