Daugavpils vēlēšanās sīva konkurence un sabiedrības dalījums

Daugavpilī – Latvijas otrajā lielākajā pilsētā – pērn reģistrēti gandrīz 78 tūkstoši iedzīvotāju, kas ir lielākais skaits salīdzinājumā ar citām reģionu pilsētām. Pēdējo gadu laikā tas gan ir krities, samazinoties par gandrīz pusotru tūkstoti iedzīvotāju. Uz 15 deputātu vietām Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domē cīnās 156 kandidāti no desmit partiju sarakstiem, radot konkurenci ar vairāk nekā desmit kandidātiem uz vienu vietu. Vairums iedzīvotāju par pirmsvēlēšanu situāciju pilsētā izvairās runāt kameras priekšā, kā arī daļa uzrunāto izvairās runāt latviski un problēmas vietvarā nesaredz.

“Pašvaldība ir normāla. Ļoti labs mērs. – Vai viņi ir izpildījuši savus solījumus? – Es neatceros, kādi bija viņu solījumi, bet viņi cenšas. Normāli viss ir,” pauž daugavpiliete Jekaterina.

“Mūsu pilsēta ir pati labākā, pati skaistākā, pati veiksmīgākā visā Latvijā,” saka vēl kāda uzrunātā daugavpiliete.

Latgales reģionālā televīzija

“Es dzīvoju otrā Daugavas pusē. Visā pilsētā ir bankomāti, bet mums nav neviena. Ļoti gribētos, lai bankas padomātu un kaut vienu bankomātu uzstādītu, jo diezgan bieži ir vajadzīga skaidra nauda un ir jābrauc uz pilsētas centru,” savukārt saka daugavpiliete Ina.

Kā norāda vietējie – cilvēki Daugavpilī dalās divās daļās: tie, kuriem viss ir labi un simpatizē esošā vara, un tie, kuri saredz problēmas vai saskārušies ar pašvaldības pretestību un uzskata, ka Daugavpilī varētu būt vēl labāk, ja aktīvāka būtu opozīcija, tiktu risināti valodas, korupcijas un iekļaujošas sabiedrības jautājumi.

Piemēram, Daugavpils teātra aktieris un režisors Vadims Bogdanovs gan savos sociālajos tīklos, gan arī sadarbībā ar citiem medijiem veicis izpēti par politiskās varas ēnas pusi – korupciju, cenzūru un vietējo politiķu populismu, kā arī kara un nacionālitātes jautājumu izmantošanu savās interesēs.

Latgales reģionālā televīzija

Vadims Bogdanovs, Daugavpils teātra aktieris un režisors: “Vienmēr dzīvojam plus mīnus tāpat. Kaut ko cēlām, kaut kas piepildījās, kaut kas nē. Kāds nozaga vairāk, kāds mazāk. Kas vairāk izlējis asaras 9. maijā, tas arī uzvarēs. Kas vairāk ir uzrakstījis interesantākus tekstus un izveidojis labākus, pseidodemokrātiskus TikTok video – tas arī uzvarēs.”

Vitālijs Kapustins, biedrības “Cita Daugavpils” brīvprātīgais: “It kā Ukrainai atbalsts ir nodrošināts, bet šķiet, ka tas viss ir darīts tikai, lai būtu skaista atskaite, ķeksīšu politika nosacīti. Daugavpils politiķi tomēr turpina publicēt savos sociālajos tīklos, vispār šis man baigi sāp, kaut kādus prokremliskos rakstus, naratīvus.”

“Mēs organizējām mentālās veselības pasākumu saistībā ar LGBT+ cilvēkiem. Mums to pasākumu atcēla un teica, ka to nedrīkst realizēt, nosauca to par propagandu jauniešu vidē,” atzīst sabiedriskais aktīvists Žanis Ovčinko. “Man trūkst jauniešu vietas, kurai nav atbalsta saistībā ar uzņēmējdarbību un tā tālāk. Man arī trūkst tāda caurspīdīguma un godīguma.”

Tāpat vairākkārtīgi bijis “pacelts” jautājums par cenzūru pašvaldības medijos –  tiek publicēta tikai tā informācija, kas ir pašvaldības interesēs. Vietējie aktīvisti uzskata, ka spēja mainīt iedzīvotāju uzskatus un informēt par patieso ainu ir vien viņu pašu, nevalstisko organizāciju un neatkarīgo žurnālistu rokās.

Anželika Litvinoviča, Daugavpils aktīviste, LU žurnālistikas studente: “Protams, es vēlētos redzēt, ka Daugavpils kļūs par pilsētu, kur Ukrainu atbalsta aktīvāk un, kur arī pašvaldības pārstāvji aktīvāk iesaistās dažāda veida pasākumos, kas saistās ar šo jautājumu. Un ne tikai. Bet šajā gadījumā es arī ļoti reālistiski apzinos, ka man neizskatās, ka vara ļoti pamatīgi mainīsies.”

Daugavpilī vērojami arī daudzi citi izaicinājumi, kā iedzīvotāju komplicēta attieksme pret Latvijas valsts simboliem un vēsturi, tāpat arī personalizēta vietējā politika – esošais mērs Andrejs Elksniņš mēra amatā ir pavadījis trīs termiņus.

Latgales reģionālā televīzija