Dienvidkurzemē atjaunota Reiņu poldera sūkņu stacija

Lai nodrošinātu efektīvāku ūdens novadi un mazāku plūdu risku, ieguldot 1,8 miljonus eiro Eiropas Savienības atveseļošanās fonda un valsts finanšu līdzekļu, atjaunota un modernizēta Reiņu poldera sūkņu stacija, kas atrodas Dienvidkurzemes novadā. Šis ir viens no divdesmit diviem uzņēmuma “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” realizējamajiem projektiem.

Reiņu poldera potenciāli applūstošā teritorija ir vairāk nekā 400 hektāru, tāpēc sūkņu stacijai, kas būvēta 1978. gadā, ir milzu nozīme. 31. jūlijā pēc teju divus gadus ilgiem būvniecības darbiem noslēgusies tās pārbūve.

Dienvidkurzemes novada domes priekšsēdētājs Andris Jankovskis (NA): “Šīs sistēmas uzturēšana, atjaunošana vienmēr izmaksā ļoti lielas summas un ir labi, ka valsts piesaista savus līdzekļus, valsts līdzekļus un Eiropas Savienības fondu, lai meliorācijas sistēmas sakārtotu.”

Dienvidkurzemē uzsākti vēl trīs vērienīgi ar meliorācijas sistēmu sakārtošanu saistīti projekti.

Reiņa poldera sūkņu stacijas darbiniece Līga Vasara-Brakmane: “Protams, tagad, kad viss ir modernizēts, darbs ir nedaudz mainījies, vairāk ir jāstrādā ar datorsistēmām, bet pamatdarbs ir rūpēties, lai ar teritoriju viss ir kārtībā, skatīties, lai nav nekādi šķēršļi sūkņiem darboties, un agrāk, kad viss bija manuāli, tad bija vērot ūdens līmeni un skatīties, kurā brīdī sūkņi ir jāieslēdz.”

Ūdens līmenis tiek regulēts attiecīgi sezonai, lai netraucētu apstrādāt lauksaimniecības zemes. Šobrīd iespējama uzņēmējdarbības attīstība un būvniecība. Līga ir viena no 160 tuvumā dzīvojošajiem.

“Ja šīs infrastruktūras nebūtu, tad mēs dzīvotu diezgan lielā purvājā un katros lielākos lietos tas būtu ļoti bīstami,” apgalvo Līga Vasara-Brakmane.

Projekta ietvaros labiekārtota apkārtējā teritorija, uzstādīti jauni, energoefektīvi sūkņi, izbūvēts automātiskais restu tīrītājs, atjaunots krājbaseins un caurtekas-regulatori, kā arī pārbūvētas elektroapgādes sistēmas un ierīkotas ugunsgrēka atklāšanas, apsardzes un videonovērošanas sistēmas. Iegādāts pārvietojamais sūknis darbībai avārijas situācijām.

Zemkopības ministrs Uldis Augulis (ZZS): ”Ne tikai Reiņu stacija, bet arī Dienvidkurzemes novadā ir vairākas šādas stacijas. Tas dod mums to, ka mēs varam atsūknēt ūdeni un izmantot daudz vairāk lauksaimniecības zemi lauksaimniecības produktu ražošanā. Kopumā Latvijā tie ir vairāk nekā 50 tūkstoši hektāru.”

Ministrs min, ka savlaicīga šādu būvju atjaunošana ir ieguldījums valsts drošībā, jo klimata pārmaiņu ietekmē stipras lietusgāzes un to radītie plūdi kļūst arvien biežāki un postošāki.

“Nupat mēs redzējām Talsu novadā, ja tev stundas laikā nogāžas tik daudz ūdens, tad, protams, ir daudzas vietas, kas tam nav paredzētas, kas netur, līdz ar to ir dažādas krīzes situācijas,” norāda ministrs.

Ņemot vērā šādu projektu izmaksas, ir teritorijas, kur akūti nepieciešami uzlabojumi un līdzekļu piesaiste.

VSIA Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi valdes loceklis Māris Muižnieks: “Lubānas ezers ir iedambēts no visām pusēm, un tas ir lielākais Eiropā iedambētais ezers. Aiviekstes slūžas ir nepieciešams atjaunot, jo ūdens masa ir milzīga un, nedod Dievs, kaut kas notiks, tad viss Lubānas ezers ar Aivieksti pārplūdīs, tad mēs nerunāsim par lokāliem plūdiem, tad tur jau būs reģionāli plūdi.”

Kopumā Atveseļošanas fonda ietvaros plānots atjaunojot un pārbūvēt deviņas sūkņu stacijas, 12 aizsargdambjus un vienu kanālu, tam paredzot 31,7 miljonus eiro no Atveseļošanas fonda  un 5,4 miljonus eiro no Latvijas valsts budžeta.