Rēķinu apmaksa un iepirkšanās interneta veikalos ir kļuvusi par ikdienas paradumu vairumam iedzīvotāju. Tomēr vājredzīgajiem un neredzīgajiem, kuri darbam ar datoru vai viedtālruni izmanto dažādas digitālās palīgierīces, neraugoties uz Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumu (PPPL), tas nereti sagādā problēmas. Lai mudinātu e-komercijas uzņēmumus digitālo pakalpojumu pieejamību nodrošināt visiem cilvēkiem, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) kopā ar invalīdu un viņu draugu apvienību “Apeirons” uzsākuši kampaņu “Digitālā piekļūstamība nav privilēģija”.
“Es no šejienes ekrānu neredzu, tāpēc es lasu ļoti lielā palielinājumā telefonā, tomēr tas ir ļoti lēni,” stāsta Reinis Darkēvics, kuram redze pakāpeniski sāka pazust pirms sešiem gadiem. Viņš izmanto arī citas digitālas palīgierīces, tomēr ne vienmēr tās spēj palīdzēt, piemēram, iegādāties biļetes uz kino vai kādu preci e-veikalā. Iegādājoties biļetes, viņam esot grūti saprast, kuras vietas vēl zālē pieejamas, savukārt e-veikalos nereti pie preces attēla nav apraksta.
“Dažreiz ir tā, ka apakšā vienkārši ir rakstīts foto Nr.1. Ja apakšā ir apraksts, tad ir vizuāls apraksts. Kāda krāsa, kaut kas tamlīdzīgs, lai es zinu, kādu preci es tiešām saņemu. Es negribētu staigāt ar rūtainu kreklu, ja es pasūtīju zilu,” saka Reinis Darkēvics.
Vājredzīgiem un neredzīgiem cilvēkiem katram ir savi nepieciešamie palīglīdzekļi, piemēram, tastatūra braila rakstā.
Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” vadītājs Ivars Balodis rāda tastatūru braila rakstā un skaidro, kā neredzīgie vai vājredzīgie darbojas internetā: “Gan ar tausti, gan ar skaņu tu mēģini šo mājaslapu saprast. Peles šajā komplektā nav tāpēc, ka neredzīgs cilvēks nezina, kur uzspiest un uz kurieni to vadīt. Tikai tabulācijas taustiņi, mēģinot pa līmeņiem mājaslapai iziet cauri, tāpēc ļoti būtiskas ir divas lietas – kādā veidā mēs šo mājaslapu saprogrammējam un kādā veidā mēs to saturu ieliekam iekšā.”
Lai gan kopš 2025. gada vidus Latvijā ir spēkā PPPL, daudzās e-komercijas vietnēs tā īpašie nosacījumi nav izpildīti, tāpēc PTAC kopā ar apvienību “Apeirons” aicina e-komercijas uzņēmumus nodrošināt digitālo pakalpojumu piekļūstamību visiem cilvēkiem, arī ar funkcionāliem ierobežojumiem.
PTAC direktores vietniece, Preču un pakalpojumu uzraudzības departamenta direktore Linda Rinkule: “Monitorējot situāciju, mēs redzam, ka ļoti salīdzinoši maz ir šīs prasības ievērotas, un mēs saskaramies ar to, ka izpratne ir ļoti zema arī komersantiem, kā šīs prasības izpildīt. Ar šo kampaņu mēs vēlamies, pirmkārt, šo abstrakto jēdzienu “piekļūstamība” skaidrot ar konkrētiem piemēriem un arī dot šos instrumentus viņu rokās, kā tiešām var šo sakārtot. Tāpēc mēs aicinām apmeklēt mājaslapu, ko mēs ar ekspertiem esam izveidojuši, kā arī vebinārus un piekļūstamību padarīt daudz plašāk izmantojamu.”
Digitālās piekļūstamības eksperts, “Caballero” vadītājs Jānis Līviņš piebilst: “No vienas puses, jā, tas, protams, prasa komersantu laiku, enerģiju, fokusu tai lietai pievērsties, jo visi grib vienkārši publicēt produktus katalogā un pēc iespējas ātrāk sākt tirgot, un tāpēc nepievērš uzmanību šīm mazajām niansēm.”
Kā skaidro Jānis Līviņš, digitālās piekļūstamības šķēršļi ne vienmēr ir sarežģītas tehniskas problēmas – virkni būtisku nepilnību uzņēmums savā tīmekļvietnē var konstatēt arī pats. 2025. gadā Latvijā bija 224,3 tūkstoši cilvēku ar invaliditāti, kas ir par 5,9% vairāk nekā 2024. gadā.