Latgaliešu valoda jauniešu rokās – Kaunatas skolēni rada interaktīvu platformu

Kaunatas vidusskolas jaunieši jau vairākus gadus iesaistās projektos, kuros pievēršas sabiedrībā nozīmīgiem jautājumiem. Šoreiz uzmanības centrā ir latgaliešu valoda un kultūra. Projektā “Latgolas Ļizeika” skolēni valodas saglabāšanu un popularizēšanu mēģina pietuvināt jauniešiem, izmantojot mūsdienīgus digitālos rīkus un pašu veidotu interaktīvu platformu. 

Jauniešu izveidotā projekta “Latgolas Ļizeika” mērķis ir popularizēt latgaliešu valodu un veicināt tās apguvi ne tikai Latgalē, bet arī citviet. Ideja īpaši vērsta uz jauniešiem, kuri pēc skolas dodas dzīves gaitās ārpus Latgales un svarīgi, lai arī tie jaunieši turpinātu lietot, apgūt un saglabāt latgaliešu valodu.

“Man latgaliešu valoda ir mana dzimtā valoda un man ir ļoti svarīgi saglabāt latgaliešu valodu, tāpēc ka Latgale nepaliek lielāka. Latgale ir tāda, kāda tā ir, un lielākā daļa cilvēku aizbrauc uz Rīgu, uz ārzemēm. Un visa Latgale, es uzskatu, turēsies tieši uz tiem jauniešiem, kuri tagad ir jaunieši,” stāsta projekta “Latgolas Ļizeika” dalībnieks Ričards Raitis Miķelis.

“Latgaliešu valodā mēs runājam ar draugiem savā starpā, bet ikdienā skolā es maz kad dzirdu, ka runātu latgaliski. Tāpēc mums bija doma, lai popularizētu, lai atstātu latgaliešu valodu kā kultūru, lai tas nepazustu, jo, ja ar laiku mēs runāsim mazāk, sanāks, ka neviens vairāk par to nerunās. Tāpēc mēs gribējām to akcentu tieši uz latgaliešu valodu,” saka projekta “Latgolas Ļizeika” dalībnieks Matīss Šķesters.

Lai ar projektu iepazīstinātu Kaunatas vidusskolas skolēnus, tika organizētas dažādas nodarbības – keramikas, ēdiena, dejas un dzejas. Tajās jaunieši varēja praktiski iepazīt latgaliešu kultūru un tradīcijas. 

“Šodien mēs veidojām no māla karoti – ļizeiku, jo cilvēka senākais mērs ir plauksta. Mēs veidojām plauksas lieluma karoti, kuru, iespējams, cilvēks vissenākajā vēsturē, kad viņš vispār sāka izmantot papildu lietas, lai ēstu, izmantoja tieši plauksas lieluma karoti, kas ir kā laiviņa,” stāsta keramikas darbnīcas vadītāja Evija Vasilevska.

Latgaliešu valodai ir dažādas izloksnes, kas veidojušās dažādos Latgales novados. Līdzīgi ir arī ar seno latgaliešu ēdienu –  asuškām,  tām nav vienas noteiktas receptes, un katrā ģimenē tās varēja gatavot nedaudz citādi. 

“Turīgākās ģimenēs taisīja asuškas ar biezpienu. Tā kā ziemā piena bija mazāk, līdz ar to vasarā tās tika ceptas un kaltētas, ziemā vilka ārā un taisīja mērcīti, sutināja,” stāsta asušku darbnīcas vadītāja Solvita Meļņičenko.

Projekta laikā tapusi arī mājaslapa latgolaslizeika.com, kur jaunieši un citi interesenti var interaktīvā veidā apgūt latgaliešu valodu, iepazīt Latgales tradīcijas, kā arī klausīties un skatīties ekspedīcijās tapušos video materiālus. 

“Mājaslapā var redzēt gan intervijas, gan ekspedīcijas, kur mēs esam bijuši, uzdevumus, un, protams, par gadskārtām, kā tas viss dzīves ritms latgliešiem kādreiz bijis,” pastāsta projekta “Latgolas Ļizeika” dalībnieks Matīss Šķesters.

“Mani ļoti priecē tas, ka visu ir darījuši paši. Mēs esam, ja vajag, piepalīdzējuši, bet viņi visu ir darījuši paši, likuši paši, testējuši, materiālus vākuši, intervijas vadījuši. Tas ir ļoti, ļoti liels ieguvums gan viņiem pašiem, gan arī mums, sabiedrībai,” atzīst Kaunatas vidusskolas direktore Ināra Paramonova.

Mājaslapa tika veidota ar mērķi nodrošināt tās ilgtspēju, lai arī nākamie skolēni varētu papildināt, pilnveidot un uzturēt tajā apkopoto informāciju par latgaliešu valodu un kultūru, uz ko arī cer šī projekta dalībnieki.