Diplomātija tuvplānā: Ārlietu ministrija uzrunā Dobeles jauniešus

Ārlietu ministrija arī šogad turpina pērn rudenī iesākto publiskās diplomātijas iniciatīvu – atvērto durvju dienas Latvijas reģionos. 13. februārī ministrijas pārstāvji viesojās Dobeles Valsts ģimnāzijā, kur tikās ar ap simts jauniešiem. Sarunās tika skartas Latvijas ārpolitikas prioritātes, drošības jautājumi, atbalsts Ukrainai un droša ceļošana.

“Es ieguvu daudz lielāku skatuvi. Vispār, kas ir Ārlietu ministrija, kas ir tās uzdevumi un uzzināju – “ Ceļo droši” mājaslapu un aplikāciju. Tas man bija jaunums,” saka Dobeles Valsts ģimnāzijas skolniece Anna Biete. Arī Niklāvs Veidemanis Dobeles Valsts ģimnāzijas skolnieks norāda, ka uzzinājis daudz ko jaunu: “Viens no interesantākajiem laikam bija tieši šis. Ceļo droši! Kas, ko es personīgi nebiju nekad dzirdējis, jo, manuprāt, ar to nodarbojas policija vai citas institūcijas, ne tieši Ārlietu ministrija. Bet ir ļoti patīkami dzirdēt, ka ir šāda iesaiste, šādas programmas, kas palīdz cilvēkiem.”

Jaunieši interesējās arī par Latvijas sasniegumiem Eiropas Savienībā un NATO, kā arī uzdeva jautājumus par Tuvo Austrumu miera procesu un drošības izaicinājumiem.

Ārlietu ministrijas īpašo uzdevumu vēstnieks Ukrainas rekonstrukcijas jautājumos Juris Poikāns: “Mēs mēģinām pastāstīt, ar ko mēs nodarbojamies, kādas ir Latvijas ārlietu prioritātes, un mēs mēģinām iepazīstināt ar savu darbu, ar mērķi. Varbūt nākotnē kādam no tiem skolēniem būs interese par tām pašām ārlietām. Un es pieļauju, ka noteikti, ka ir. Un tad viņi saprot, ar ko viņi varētu rēķināties.”

Īpaša uzmanība tikšanās laikā tika pievērsta arī diplomāta profesijai – kādam jābūt cilvēkam, kurš pārstāv Latviju starptautiskajā vidē, un kāds ir ceļš līdz darbam ārlietu dienestā.

Ārlietu ministrijas atvērto durvju diena Dobelē.

Starptautisko organizāciju un cilvēktiesību departamenta direktore Katrīna Kaktiņa: “Mums bija svarīgi izstāstīt par to, cik interesanta ir iespējamā darbavieta. Ja karjeras ceļš varētu būt diplomātija, tad – cik tas ir ļoti daudzveidīgs ceļš un kā tā ir iespēja izpaust un īstenot visdažādākos savus talantus. Tā nav viena specifiska izglītības joma vai profesionāla joma, bet diplomātija ir ceļš, kas var būt ļoti dažāds un ļoti bagātinoša. Ļoti interesants.”

Diplomāti jauniešiem skaidroja, kā rīkoties krīzes situācijās ārvalstīs, kāpēc svarīgi reģistrēt savu ceļojumu un kādus riskus mūsdienu ģeopolitiskajā situācijā nedrīkst ignorēt.

“Mēs pat drīzāk domājam, ka tie ir jaunieši, kas izglīto savus vecākus, un, jo ātrāk viņi saprot, kas ir svarīgi un kāpēc, jo labāk. Tas ir svarīgi, jo mēs ceram, ka viņi to ievēro arī savā ceļojumu dzīvē,” saka Konsulārās palīdzības nodaļas vadītāja Sandra Salmiņa-Šuke

Skolotāji atzīst – vidusskolā sociālajām zinībām atvēlēto stundu skaits ir ierobežots, tādēļ politisko struktūru un valsts institūciju darbu ne vienmēr iespējams padziļināti izskaidrot. Šādas tikšanās palīdz teorētiskās zināšanas sasaistīt ar reālo dzīvi un dod jauniešiem iespēju jautājumus uzdot tieši nozares profesionāļiem.

Dobeles Valsts ģimnāzijas sociālo zinātņu skolotāja Aija Prokopova: “Par to, ko mēs, skolotāji, stundā kā teoriju stāstām, tad jaunieši redz praksē – ka tas nav kaut kas tāds abstrakts, kaut kur tur Rīgā. Bet viņi atbrauc arī šeit, uz nosacītu provinci, un tad arī redz, ka tie ir arī reāli cilvēki un ka arī jauniešiem ir iespēja pēc tam tur gan strādāt, gan arī meklēt palīdzību, ja nepieciešams. Un tad viņi arī notic, ka skolotāja stāsta taisnību.”

Ārlietu ministrija informē, ka tikšanās ar jauniešiem reģionos plānots turpināt arī turpmāk.