Dzintaru lasītāja un rotu veidotāja: “Galvenais aiziet līdz jūrai!”

Baltijas jūras krastos dzintars joprojām tiek gan meklēts, gan lolots kā īpaša dabas dāvana ar senu vēsturi. Kamēr vieni to lasa jūras malā, citi piešķir tam jaunu dzīvi rotās, apvienojot tradīcijas ar mūsdienīgu dizainu. Dzintars ir viens no senākajiem dabas materiāliem, kas veidojies no koku sveķiem pirms desmitiem miljonu gadu. 

Baltijas jūra ir īpaša ar to, ka tā ir viena no retajām vietām pasaulē, kur krastā regulāri izskalo dzintaru, padarot to īpaši unikālu. Ilze jau ar dzintaru lasīšanu un dzintaru rotu veidošanu nodarbojas jau 14 gadus.

Ilza Vainovska, zīmola “Noķerts Liepājā” izveidotāja stāsta: “Citur dzintaru rok no zemes, ir, kas arī rok no zemes Kauguru kanālā, jo tur jūra kādreiz bija, ir atradnes Amerikā, Dienvidamerikā un Āfrikā, un viskaut kur. Arī fosilais sveķis, bet kāpēc šis ir dzintars, jo šeit ir ļoti liels dzintarskābes procents, un tas ir tas, ar ko Baltijas dzintars atšķiras. Tieši ar savām dziednieciskajām īpašībām.”

Lai gan šīs īpašības nav zinātniski pierādītas, dzintaram bieži piedēvē pretiekaisuma iedarbību, nomierinošu efektu, kā arī spēju mazināt diskomfortu zīdaiņiem zobu nākšanas laikā.

Kurzemes piekraste.

Ilza Vainovska: “It sevišķi, ja cilvēks pats ir atradis dzintaru jeb jūras māte viņam to ir uzdāvinājusi – tas ir burvīgs amulets, kas tiešām var nest veiksmi, mierināt un dot atbalstu šajos laikos. Ja uznāk kāds kreņķis, tu padomā, cik dzintars ir vecs –  20, 40 miljonu gadu, kas ir Tavi kreņķi pret gadu miljoniem?”

Arī dzintara rotaslietas seko līdzi mūsdienu modes tendencēm, lai gan daudziem dzintars joprojām asociējas ar padomju laika mantojumu. Inga Kleina nodarbojas ar rotu veidošanu, kombinējot dzintaru kopā ar citiem akmeņiem, viņa sākusi gatavoties arī ikgadējam Brīvdabas muzeja tirdziņam.

Inga Kleina atklāj: “Varbūt varētu likties, ka daudz akmeņi, ak dzintariņš skaistais pazudīs, bet bieži tieši tas izceļas un tie pārējie akmeņi aiziet otrajā plānā.” 

Dzintara rotaslietas.

Ingai dzintaru atnes gan cilvēki, kuriem mājās ir savi krājumi, gan tie, kas vēlas pārveidot vecās rotas jaunās. Tāpat pie viņas vēršas arī cilvēki, kuri dzintaru atraduši jūras krastā, piemēram, sērfotāji. 

Inga Kleina: “Dzintars jau īstenībā vairāk nepaliek, brīžiem ir tā. Pārņem, tā teikt, izmisums, atver savu lielo bundžu, kur tev tie dzintari un tu redzi, ka tas krājums tā lēnām sāk saplakt.” 

Dzintara cenas var būt ļoti dažādas. Mazāki dzintara gabali parasti maksā apmēram 300 EUR par kilogramu, savukārt lielāki gabali ir ievērojami vērtīgāki. To cenu ietekmē ne tikai izmērs, bet arī forma, krāsa, caurspīdīgums un kvalitāte.

Dzintaru var viegli sajaukt ar fosforu, kas ir viegli uzliesmojošs. Tāpēc salasīto ieteicams nelikt kabatā, bet gan ievietot atsevišķā traukā, un, pārnesot mājās, ļaujot tam droši izžūt.