Gardenē iedzīvotājiem bažas par atkritumu pārstrādes projektu

Vakar vakarā Dobeles novada Gardenē notika sabiedriskā apspriešana par projekta ieceri uzstādīt atkritumu gazifikācijas iekārtu Gardenes bīstamo atkritumu novietnē. Apspriedē piedalījās iedzīvotāji, lai uzklausītu speciālistu skaidrojumus un paustu savu redzējumu. Paredzēts, ka esošajā uzņēmuma “BAO” bīstamo atkritumu novietnē tiks uzstādīta atkritumu gazifikācijas iekārta, kas ļautu pārstrādāt gan bīstamos, gan nebīstamos atkritumus. 

Iedzīvotāji jautā: “Kurš uzskaitīs, vai aizved, vai visu izlej turpat Gardenes mežos?”

“Kādēļ nevar projektam piesaistīt mājas?” 

Sabiedriskajā apspriešanā klātienē piedalījās vairāk kā desmit iedzīvotāju. Viņu galvenās bažas ir par to, kādu ietekmi uz vidi varētu atstāt plānotais projekts, tāpat iedzīvotāji norādīja, ka no šīs ieceres neredz potenciālu labumu vietējai kopienai.

Ļuba Galviņa, Dobeles novada Gardenes iedzīvotāja: “Ja viņi būvē tik lielu rūpnīcu, mans pirmais jautājums ir — kur aizies tas viss siltums? Ja viņi grib celt šādu rūpnīcu, tad lai parūpējas arī par iedzīvotājiem un nodrošina siltumu, jo Gardenē nav centrālās apkures.”

Sabiedriskā apspriešana Gardenē.

Prezentācijas laikā projekta attīstītājs skaidro, ka Gardenes ciematā nav izbūvēti cauruļvadi, lai iekārta varētu nogādāt siltumu līdz iedzīvotājiem. Projekta attīstītāja teritorija atrodas trīs kilometru attālumā, un šobrīd tur darbojas uzņēmuma “BAO” piesārņotās grunts attīrīšanas iecirknis. Teritorija aizņem desmit hektārus, un paredzēts, ka piecu hektāru plašā zonā tiks izbūvēta gazifikācijas iekārta.

Māris Kalniņš, AS “BAO” valdes priekšsēdētājs: “Projekta iecere ir organiskos atkritumus augstā temperatūrā, tas ir, virs 1200 grādiem, iztvaicēt, faktiski sadalīt divās frakcijās. Paliek izdedži, kas ir inertā daļa, un visa pārējā organiskā daļa pārvēršas par gāzi, kas tiek saukta par “sin gāzi”, un tālāk šī gāze tiek dzinējā sadedzināta un ražota elektrība. Faktiski ieguvums ir tāds, ka diezgan daudzus atkritumus, ko mēs šodien noglabājam poligonā, mēs varēsim samazināt poligonā noglabājamo atkritumu apjomu un arī šo enerģiju izmantot lietderīgi, iegūstot elektrību.”

Plānotajā gazifikācijas iekārtā uzņēmums paredz pārstrādāt divu veidu atkritumus — gan bīstamos, gan tādus, kuros bīstamu vielu nav. Pašlaik ir izstrādāts projekta ietekmes uz vidi novērtējums, un tā izstrādātāji norāda — līdzšinējā izvērtējumā nav konstatēts piesārņojuma apjoms, kas pārsniegtu normatīvos noteiktās robežvērtības vai radītu būtisku risku apkārtējai videi.

Māris Bremšs, SIA “Geo Consultants” projekta vadītājs: “Pirmkārt, objekts atrodas lielā attālumā no apdzīvotām vietām, modelējot atmosfēras piesārņojumu faktiski ir konstatēts, ka šī ietekme  būs puskilometra rādiusā, tā kā apkārtējiem iedzīvotājiem faktiski nevajadzētu just nekādu ietekmi.”

Projekta ieceri atbalsta arī Dobeles novada pašvaldība  norādot, ka iedzīvotājiem nav bažas uztraukumam, jo jebkura iekārtas darbība tiks stingri uzraudzīta atbilstoši valsts noteiktajiem normatīviem.

Laila Šereiko, Dobeles novada pašvaldības Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja: “Investors, ražotājs vai pats BAO nekad neieguldīs finanšu līdzekļus attīstībā, lai ar vieglu roku izdarītu kaut ko tādu, kas kaitētu videi un novestu pie darbības pārtraukšanas. Manuprāt, tas ir ļoti liels ieguvums visai valstij, jo atkritumu pārpilnība ir jebkurā poligonā.”

Visā Latvijas teritorijā ir desmit atkritumu poligoni, savukārt bīstamie atkritumi tiek glabāti specializētajā bīstamo atkritumu poligonā Zebrenē. Jaunajā gazifikācijas iekārtā paredzēts investēt 7 miljonus eiro, un plānots, ka tā tiks izbūvēta un nodota ekspluatācijā 2027. gadā.