Vai kultūras vērtību iespējams izmērīt tikai skaitļos?

Vai kultūras vērtību var izmērīt tikai biļešu skaitā, apmeklētāju statistikā un pašvaldības budžetā? Siguldas kultūras forumā “Vietkultūra” šogad meklēja atbildi, kā izmērīt to, ko skaitļos izteikt ir daudz grūtāk – kultūras ietekmi uz cilvēkiem, kopienu un piederības sajūtu.  Šogad uzmanības centrā – kultūras loma pašvaldībās un tās patiesā vērtība, kas sniedzas krietni tālāk par izklaidi.

Siguldas novada Kultūras un tūrisma centra direktors Kristaps Kiršteins: “Tā ir tāda tēma, ar ko šobrīd saskaras visā Latvijā, arī sāpīga diskusiju tēma. Mēs pēdējā laikā dzirdam ļoti daudz konferenču, tikšanos, kur par to tiek runāts — piemēram, kā kultūru izmērīt, kā saprast, cik daudz tā atstāj kopējā tautsaimniecībā. Un tā atstāj. Pēdējais valsts pētījums par kultūru rāda, ka uz katru ieguldīto eiro atpakaļ atnāk 2,4 eiro. Mēs ar šiem kultūras pierādīšanas jautājumiem saskaramies ļoti bieži.”

Kultūra nav tikai pasākumi un pārdotas biļetes. Tā ir arī ekonomiska vērtība, sabiedrības saliedētājs un iespēja veidot piederības sajūtu. Īpaši reģionos būtiska kļūst vietējā oriģinālsatura radīšana – tāda, kas sakņojas konkrētās vietas vēsturē, cilvēkos un vērtībās.

Kristaps Kiršteins: “Pēdējos gados viennozīmīgi skaidrs, ka skaļi notikumi, kurus var pārvietot no pilsētas uz pilsētu, beidzas pie nopirktas biļetes. Bet tas nebeidzas pie tās vērtības, ko mēs domājam par mūsu kulturālo būšanu kopā, par mūsu sabiedrības audzināšanu, citreiz pat acu atvēršanu.”

Lai kultūra reģionos pastāvētu un attīstītos, būtiska ir vietējās kopienas un pašvaldības sadarbība. Tieši šī sadarbība veido arī sabiedrības noturību un savstarpējo uzticēšanos.

Allažu Tautas nama vadītāja Indra Ramāne: “Ir ļoti svarīgi, lai tautas namā ir cilvēks, kurš gatavs dzirdēt un palīdzēt atrast gan finansiālus līdzekļus, gan padomu, gan palīdzēt fiziski kādas lietas sakārtot. Otrs ļoti nozīmīgs spēlētājs ir pašvaldība. Mēs no visām pusēm sadodamies rokās, un tad arī veidojas tā kultūra. Un kas ir kultūra? Kultūra ir inteliģenta sabiedrība. Mēs veidojam inteliģentu sabiedrību, īpaši reģionos.”

Cēsu novada Kultūras pārvaldes vadītāja Zane Neimane: “Ļoti būtisks pamataspekts ir šī kopīgā izpratne, kopīgā vērtību sistēma un savstarpējā uzticēšanās un sadarbība — ka mēs ieraugām viens otru. Tas ir pats pamatpamats. Pēc tam nāk šis radīšanas posms, mākslinieciskā kvalitāte un viss pārējais, bet sākums ir tieši sabiedrības noturības veidošana.”

Agnese Miltiņa, Jūrmalas valstspilsētas Kultūras nodaļas vadītāja: “Ļoti skaists ir gaismas ceļš 18. novembrī — tā ir liela iedzīvotāju iniciatīva, kur nāk un liek savas sveces. Protams, tas skelets jānodrošina pašvaldībai, bet, braucot cauri Jūrmalai šajā rudenīgajā, tumšajā laikā, tu redzi pašvaldības liktās sveces un pa vidu — pašu iedzīvotāju atnestās. Mēs ļoti rūpējamies, lai pasākumi būtu ar viņu iesaisti, un darām to kopā.”

Un tieši vietējās kopienas radītais saturs var būt tas, kas kultūrai nodrošina ilgtermiņa vērtību.

Kristaps Kiršteins: “Tas, ko var radīt vietējā kopiena — savu oriģinālo saturu, kas balstās mūsu vēsturē, mūsu identitātē, mūsu vērtībās, mūsu cilvēkos —, tas ir tas, ko arī šobrīd pasaule ļoti novērtē. Un tas ir tas, kas rada to vislielāko atdevi — ja ne šobrīd uzreiz, tad ilgtermiņā pavisam noteikti.”

Bet, atbildot uz sākumā uzdoto jautājumu, kas notiktu, ja kultūra pēkšņi no mūsu dzīves pazustu, atbilde, šķiet, ir daudz vienkāršāka par jebkuru aprēķinu. Līdz ar kultūru pazustu arī iespēja satikties, kopā piedzīvot, just piederību un, iespējams, arī pazaudētu daļu no dzīvesprieka.