Grupu mājā Ogrē mācās patstāvību un apgūst jaunas prasmes

Ogrē pirms gada durvis vēra grupu māja, kur patstāvīgu dzīvi uzsāka divi pieauguši cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem. Līdz mājas atvēršanai bija garš ceļš, jo apkārtējie iedzīvotāji iebilda pret šādu ieceri un vāca parakstus. Tagad tajā dzīvo seši cilvēki, un daļa no viņiem arī strādā un nopelnījuši savu pirmo algu. 

Kad pirms gada atklāja grupu māju Ogrē, pirmais jaunās mājvietas durvis vēra Raitis no Jumpravas. Citi mājas iedzīvotāji mēdz saukt viņu par mājas saimnieku, un Raitis arī atbildīgi attiecoties pret savu titulu.

“- Atceries, kā bija sākumā dzīvot un kā ir tagad? – Tagad ir labi, ļoti patīkami. – Ar kaimiņiem viegli sadzīvot? – Jā, labi, var sadzīvot. – Varbūt arī kaut ko kopā darat? – Tā, paspēlējamies. – Darbiņus nekādus kopā nedarat? – Nē. – Hortenzijas pašas iestādījās? – Ā, jā, iestādījām tās puķes, hortenzijas iestādījām, palīdzēju,” stāsta Ogres grupu mājas iedzīvotājs Raitis.

Ogres novada sociālajā dienestā stāsta, ka mērķis ir, lai klienti kļūtu patstāvīgāki un apgūtu dažādas prasmes.  

Ogres novada sociālā dienesta darbiniece Zanda Vītola: “Gan ēst gatavošanas prasmes, gan finanšu pratību, gan dodamies uz veikalu iepirkties, plānojam. Arī savstarpējā komunikācija, izpratne vienam par otru. Strādājam kopā dārzā, kas brīžiem arī patiesībā prasa ļoti lielu motivēšanu, jo tīri cilvēcīgi negribas. Es gribētu teikt, ka gada laikā jaunieši, kas dzīvo mājās, ir ļoti mainījušies uz labo pusi.”

Arī Kārlis, kurš dzīvo grupu mājā, atzīst, ka jāmācās dzīvot patstāvīgi: “Varbūt tagad daudz maz istaba ir tīra, bet diezgan bieži istabu… Nu, jā, ar istabu es grēkoju. Bet šo prasmi arī cenšos apgūt.” 

Diviem no grupu dzīvokļu klientiem ir pastāvīgs algots darbs. Ogres novada sociālajā dienestā stāsta, ka tas ir milzīgs sasniegums, jo nodarbinātība šiem cilvēkiem vienmēr ir bijis sarežģīts jautājums. Piemēram, Raitim bija mērķis pirmo reizi savā mūžā nopirkt jaunus zābakus, balles kurpes un bārdas dzenamo, ko viņš arī sasniedza.

Ogres grupu mājas iedzīvotājs Raitis: “- Izdevās jau kaut kur uzvilkt gan zābakus, gan balles kurpes? – Jā, jā, bija labi. – Labi nesājās? – Jā. – Tieši šādus gribēji sev? – Jā. – Kur tad iesi ar jaunajām balles kurpēm? – Piektdien būs uz Siguldu jābrauc, uz Siguldu braukšu.”

“Ir arī citas situācijas, kad ir krīze ģimenē. Nav, kur palikt cilvēkam. Vakar, piemēram, bija tāda situācija. Atveda mums puisi, kuram cilvēks, ar kuru viņš kopā dzīvo, ir nokļuvis slimnīcā. Tātad viņam nav, kur palikt, nav, kas par viņu parūpējas. Tagad viņš ir pie mums,” stāsta aprūpētāja Ināra Vītoliņa.

Lai gan tagad visi jau ir iekārtojušies jaunajā mājā, sociālajā dienestā atceras laiku, kad šādu grupu dzīvokļu ideja vēl tikai bija tapšanas stadijā. Toreiz apkārtējo māju iedzīvotāji iebilda pret šo ieceri un pat vāca parakstus. Tagad gan neviens vairs nekādas pretenzijas neizrādot.

“Cilvēki uz ielas sveicinās, visi smaida. Neviens nav nācis un pārmetis, ka mēs kaut ko ne tā darām vai nepatīk, ka mēs šeit esam. Es domāju, ka tas bija tāds nezināmais un tādi zināmi sabiedrības aizspriedumi, jo tas ir tīri cilvēcīgi – no tā, ko mēs nezinām, no tā mēs baidāmies,” piebilst Ogres novada sociālā dienesta darbiniece Zanda Vītola.

Lai gan šobrīd grupu mājā dzīvo seši cilvēki, tā paredzēta līdz pat divdesmit klientiem. Sociālā dienesta darbiniece Zanda Vītola vēl uzsver – katram jāļauj pienākt savam laikam, lai būtu gatavs sākt patstāvīgu dzīvi.