Ikšķilē jaunsargi gatavojas 4. maijam un pārbauda savas spējas

Tuvojoties Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai, jaunieši visā Latvijā aktīvi gatavojas svētkiem. Vieni no viņiem ir jaunsargi, piemēram, Ikšķilē trenējas gan svinīgajai parādei, gan fiziskiem izaicinājumiem. 

Tuvojoties, tā teikt, garajām svētku brīvdienām, vēl pēdējā skolas dienā Ikšķilē uz nodarbību pulcējusies jaunsardze. Lai gan jaunieši atkārto mācību gada laikā apgūtās iemaņas, domās viņi jau gatavojas svētkiem. Daļai šogad pirmo reizi būs iespēja piedalīties svinīgajā parādē. 

Andris Juškāns, leitnants, Ikšķiles jaunsargu vienības instruktors, skaidro: “Lai tiktu tajā parādē, notiek diezgan tāda nopietna atlase. Maniem jauniešiem bija arī tas gods 18. novembra parādē soļot. Nepārtraukti treniņi, sagatavošanās, ģenerālmēģinājumi, ir tā atlase. Un, tad tie jaunākie jaunieši, kas ir atnākuši, viņi redz, ka tas ir praktiski sasniedzams, reāls pasākums, viņiem tāda motivējoša sajūta, ka to var izdarīt.”

Foto: Vidzemes televīzija

To apliecina arī Alises stāsts. Lai gan jaunsardzē viņa ir divus gadus, dalība 4. maija parādē būs pirmā pieredze. Kā viņa stāsta, uz jaunsardzi atnākusi, lai iemācītos disciplīnu, un, šķiet, tas ir izdevies. 

Alise, jaunsardzes dalībniece: “Tā ir kā tāda svētku sajūta, ka tu esi spējīgs kaut ko arī izdarīt, un spējīgs arī nosoļot.”

Kamēr daļa dosies uz parādi, citi savus spēkus pārbaudīs “Stipro skrējienā”. 

Raeins un Gustavs, jaunsardzes dalībnieki, stāsta: “- Šī būs mana pirmā reize, godīgi sakot. Bet, nu, tā nervu kutinoša, vai es varēšu noskriet, vai kā tur būs. 

– Tu trenē ļoti daudz tos muskuļus, ka tu skrien. Un ir grūtas aktivitātes, ir vienkārši grūti viņas iziet.”

Foto: Vidzemes televīzija

Jaunsargu vienības instruktors stāsta, ka šādus pasākumus jaunieši gaida ar patīkamu satraukumu un, viņaprāt, tie stiprina patriotisma sajūtu. Nereti tieši pēc valsts svētkiem jaunsardzei pievienojas arī jauni dalībnieki. 

Andris Juškāns, leitants, Ikšķiles jaunsargu vienības instruktors: “Ir jau arī vecāki, kas ir zvanījuši jau savlaicīgi. Un tā pēdējā tendence ir tas, ka meitenes ļoti aktīvi sāk nākt. Ja puiši nāk pa vienam, pa divi, tad meitenes savā bariņā, kā viņas skolā tādā draudzeņu kolektīvā ir, tā arī viņas nāk, pa četrām, pa piecām reizē uzreiz.”

Kāpēc tā? Tas joprojām ir aktuāls jautājums. Taču, uzrunājot meitenes, kuras jau darbojas jaunsardzē, viņas atzīst, ka šeit iegūst vērtīgu pieredzi.

Marta un Adriana Roze, jaunsardzes dalībnieces, atklāj: “Tad, kad es atnācu, man bija ļoti bail. Es atceros tās pirmās reizes, kad mēs šāvām, un es nevarēju noturēt ieroci un bija grūti. Es vienmēr prasīju palīdzību, bet tagad jau es varu pati šaut. Ir tāds lepnums, ka es to esmu izdarījusi.”