Izdod krājumu par Sērenes pagasta dzimtas stāstiem

Nupat Aizkraukles novadā Sērenes pagastā noticis kāds īpašs notikums. Biedrība “Sērenes ļaudis” izdevusi krājumu par septiņiem Sērenes pagasta dzimtas stāstiem. Lai gan Sērene ir neliela apdzīvota vieta Aizkraukles novadā ar 730 iedzīvotājiem, biedrība uzskata, ka tā ir īpaša ar cilvēkiem, kas devuši savu artavu pagasta attīstībā un par to jāzina arī plašākai sabiedrībai, īpaši jaunākajai paaudzei. 

“Visu cilvēku stāsti un cilvēki ir kā saknes, kuras satur mūs pie Sērenes. Un tas Sērenes koks, kas aug no tām saknēm, tā ir Sērene,” tā par izdoto krājumu par Sērenes pagasta dzimtas stastiem, saka idejas autore biedrības “Sērenes ļaudis” valdes priekšsēdētāja Edīte Osāne. Viņa uzskata, lai gan pagasts ir salīdzinoši mazs, tas ir pelnījis, ka par to uzzina arī citi. Viņai palīgā nāca pagasta bibliotēkas vadītāja Rea Vovere, kura tikās ar trīs pagasta dzimtām. Viena no senākajām ir Šteinu ģimene. Viņu māju pretī Tautas namam pirms 100 gadiem cēlis Gunitas Šteinas vecvectēvs. Un savulaik tur bijusi pat tējnīca.

Rea Vovere, biedrības “Sērenes ļaudis” valdes locekle, Sērenes pagasta bibliotēkas vadītāja, atklāj: “Un Gunitas vecvecmamma Otīlija esot bijusi ellišķīgs sievišķis, kura ar kājām ir devusies uz Rīgu pēc produktiem savā tējnīcā.”

Arī pašas Rea Voveres dzimtas stāsts ir iekļauts krājumā. Viņas vīrs Jānis pagasta bibliotekā izveidojis novadpētniecības istabu, kas stāsta par pagasta vēsturi, pirmo brīvvalsts laiku, kā arī kolhozu, kas, starpcitu, ir bijis viens no bagātakajiem šajā reģionā. 

Rea Vovere, biedrības “Sērenes ļaudis” valdes locekle, Sērenes pagasta bibliotēkas vadītāja, skaidro: “Ir celtas mājas cilvēkiem, darba vietas, ekskursijas tolaik par visu plašo padomju savienību. Un joprojām mēs dzīvojam tajās uzceltajās līvānu tipa mājās vai daudzdzīvokļu mājās. Ir brīnišķīgs ciemats.”

Rea Vovere, biedrības “Sērenes ļaudis” valdes locekle, Sērenes pagasta bibliotēkas vadītāja: “Šajos stāstos vienojošais ir tas, ka cilvēki ir spējuši izdzīvot, neskatoties uz visām grūtībām, uz likteņa pavērsieniem, uz svešām varām, kas ir spieduši ticēt citai ticībai, ir izdzīvojuši. Un ir izdzīvojuši arī izsūtījumos.”

Krājuma autores cer, ka ar dzimtas stāstiem iepazīsies īpaši jaunā paaudze, jo arī mūsdienās ir vērtīgas atziņas, ko aizgūt no Sērenes pagasta ļaudīm.

Edīte Osāne, biedrības “Sērenes ļaudis” vadītāja, saka: “Mums jau dzīve skrien ļoti fiksi. Skatāmies telefonā, Facebook vai ko, bet tas pazūd. Bet brošūra tiešām ir paliekoša.” 

Rea Vovere, biedrības “Sērenes ļaudis” valdes locekle, Sērenes pagasta bibliotēkas vadītāja, piebilst: “Jaunajai paaudzei būtu jālasa un jāsaprot, kas ir bijis pirms viņiem un kāda cena ir maksāta par šo zemi, par brīvību. Es domāju, ka tas ir tas, ka ir jāmīl sava zeme un ir jābūt atbildīgam par to. Un neviens cits to nedarīs mūsu vietā. Par to vajadzētu aizdomāties.”

Krājumu var atrast Sērenes pagasta bibliotēkā, kā arī Latvijas Nacionālā Vēstures muzeja digitālajā platformā “Gadsimta stāsti”. Nākotnē biedrība “Sērenes ļaudis” plāno paplašināt stāstu krājumu.