E-parakstam Latvijā aprit 20 gadi. Kā tas mainījis mūsu ikdienu?

Pirms 20 gadiem Latvijā tika parakstīts pirmais dokuments ar drošu elektronisko parakstu. Šajā laikā e-paraksts kļuvis par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu — to izmanto dokumentu parakstīšanai, piekļuvei valsts un privātajiem pakalpojumiem, kā arī identitātes apliecināšanai digitālajā vidē. Turklāt e-paraksta lietotāju skaits turpina pieaugt, un tiek attīstīti arvien jauni digitālās identitātes risinājumi.

Pirmais dokuments ar drošu elektronisko parakstu Latvijā tika parakstīts 2006. gada 4. oktobrī. Divdesmit gadu laikā šis risinājums būtiski mainījis iedzīvotāju un uzņēmumu ikdienu, ļaujot ietaupīt gan laiku, gan resursus.

Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) korporatīvās komunikācijas vadītāja Vineta Sprugaine norāda, ka kādas pētījumu aģentūras veiktās iedzīvotāju aptaujas aprēķini liecina — e-paraksta izmantošana privātpersonai var ietaupīt vismaz vienu brīvdienu mēnesī.

“Tas ir reāls laika ietaupījums. Mēs varam izdarīt lietas mūsdienīgi, un beigās tas vairs nav stāsts pat par tehnoloģijām, bet par dzīves kvalitāti — kam mēs gribam ikdienā tērēt savas stundas,” uzsver Sprugaine.

Patlaban eID karte ar elektroniskā paraksta iespējām ir pieejama aptuveni 1,3 miljoniem Latvijas iedzīvotāju, lai gan ne visi šo iespēju aktīvi izmanto. Savukārt mobilo lietotni eParaksts mobile izmanto aptuveni 650 tūkstoši cilvēku, un ik mēnesi tai pievienojas vidēji 10 tūkstoši jaunu lietotāju.

Elektroniskās identitātes rīki var būt noderīgi jau no 14 gadu vecuma, kad noteiktās jomās jauniešiem rodas plašākas patstāvīgas rīcības iespējas. Piemēram, atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajiem nosacījumiem jaunieši var patstāvīgi iesaistīties darba tiesiskajās attiecībās vai saņemt atsevišķus veselības aprūpes pakalpojumus. Tāpēc būtiski nodrošināt arī drošus digitālās identitātes apliecināšanas rīkus.

Par e-paraksta popularitāti liecina arī strauji pieaugošā izmantošanas intensitāte. Ja 2021. gadā dienās ar viszemāko aktivitāti e-paraksts tika izmantots aptuveni 5000 reižu, tad šobrīd pat mazāk aktīvajās dienās tā izmantošanas reižu skaits sasniedz vismaz 400 tūkstošus.

Savukārt aktīvākajās dienās izmantošanas reižu skaits pieaudzis no aptuveni 110 tūkstošiem 2021. gadā līdz 1,7 miljoniem pašlaik. Iespaidīgi ir arī individuālie lietošanas rādītāji. Kā stāsta Sprugaine, šogad aktīvākais lietotājs e-parakstu izmantojis jau aptuveni 60 tūkstošus reižu, savukārt pagājušā gada rekordists gada laikā sasniedzis 90 tūkstošus parakstīšanas reižu.

Viena no būtiskām Latvijas e-paraksta priekšrocībām ir tā pieejamība bez maksas gan privātpersonām, gan uzņēmējiem. Citās valstīs līdzīgi digitālās parakstīšanas pakalpojumi mēdz būt maksas, turklāt ar ierobežotu parakstīšanas reižu skaitu.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) vadītāja Signe Bāliņa uzsver, ka valstij arī turpmāk jānodrošina uzticams elektroniskās identitātes apliecināšanas risinājums, kuru var izmantot gan iedzīvotāji, gan uzņēmumi. Viņasprāt, īpaši svarīgi ir tas, lai valsts garantētu šāda rīka uzticamību un uzņēmēji varētu paļauties uz tā ilgtermiņa pieejamību, integrējot to savās informācijas sistēmās.

“Nākotnē noteikti būs vēl jauni risinājumi. Mēs pat nezinām, kādi tie varētu būt, bet ir būtiski, lai valsts ikvienam nodrošinātu uzticamu elektronisko parakstu,” norāda Bāliņa.

Elektroniskā paraksta un digitālās identitātes tehnoloģiju izmantošana vairs neaprobežojas tikai ar dokumentu parakstīšanu vai pieslēgšanos elektroniskajiem pakalpojumiem. LVRTC attīsta arī citus risinājumus, tostarp elektronisko zīmogu un preču identifikācijas tehnoloģijas, kas ļauj izsekot produktu izcelsmei un palīdz cīņā pret nelegālu akcīzes preču apriti. Piemēram, tabakas izstrādājumu izsekojamības sistēma ļauj identificēt preces līdz pat to ražošanas līmenim. Šādi risinājumi tiek ieviesti arī citās Eiropas Savienības valstīs.

Sprugaine uzsver, ka lietu digitālā identitāte ir vēl viena joma ar ievērojamu attīstības potenciālu. Vienlaikus ar tehnoloģiju attīstību būtiska uzmanība tiek pievērsta arī iedzīvotāju digitālajām prasmēm. Lai veicinātu e-paraksta izmantošanu, regulāri tiek organizētas apmācības, kas notiek divas reizes mēnesī un joprojām pulcē daudz interesentu.