Izglītība mūža garumā – Latvijā plāno ieviest senioru universitātes

Vairākos Latvijas reģionos darbojas senioru skolas. Tomēr, kā norāda paši senioru izglītības pārstāvji, Latvijas pieredze joprojām atpaliek no ārvalstu prakses, kur veiksmīgi darbojas trešās paaudzes universitātes. Tāpēc senioru izglītības organizācijas apvienojušās kopīgā asociācijā un parakstījušas memorandu, lai apvienotu spēkus un darbotos senioru interesēs. Memorandā pievienojušās arī daļa atbildīgo ministriju, taču pievienošanos aizvien atliek Izglītības un zinātnes ministrija. Kādas ir senioru izglītības iespējas, par to šodien runāja Ikšķilē.

Ikšķiliete Anita Strante Ikšķiles Senioru skolu apmeklē jau četrus gadus, kopš tās pastāvēšanas laika. Viņa bija arī viena no skolas dibinātājām. Seniore vairākas dienas nedēļā apmeklē dažādas nodarbības. Viņa smejot saka, ka tad, kad strādāja, šķiet, bija vairāk laika nekā tagad, tāpēc ļoti pozitīvi vērtē senioru izglītības pārstāvju ideju – izveidot trešās paaudzes universitātes Latvijā.

“Es noteikti iestātos. Man gribētos. Man interesē pilnīgi viss. Mēs bijām Polijā. Un, mīlīt, tur seniori klausījās lekciju par muminizāciju, par mūmijām. Nu, tik interesanti,” stāsta Ikšķiles Senioru skolas dalībniece, dibinātāja Anita Strante. 

“Pilnīgi viss. Mums vēsture ir tik plaša gan par Latviju, gan par mākslu. Vai dieniņ! Lekciju par mūziku. Nu, ļoti daudz kas ir,” uzskata Anita Strante.

Tā arī ir viena no izglītības pārstāvju, kuri apvienojušies kopīgā asociācijā, galvenajām motivācijām izveidot senioru universitātes Latvijā. Tas ļautu senioriem tik ātri nenovecot. To pierādot jau līdzšinējo skolu pieredzes, kur seniori ir tik aktīvi, ka rindas pie ārstiem kļūst īsākas. Lai izveidotu trešās paaudzes universitātes, vairākas Latvijā esošās senioru izglītības organizācijas, kā arī atsevišķas nozaru ministrijas parakstījušas memorandu, taču Izglītības un zinātnes ministrija vēl savu parakstu atliek.

Projekta vadītāja, Vidusdaugavas NVO centra valdes priekšsēdētāja Agita Pleiko: “Izglītības un zinātnes ministrija ir svarīga tāpēc, ka tas ir apliecinājums, ka viņi piekrīt, ka tas nav tikai par dienas centriem senioriem, tikai par to, kā aiziet labi pavadīt laiku, tas ir arī par izglītošanos visa mūža garumā.”  

Savukārt Labklājības ministrija memorandu parakstījusi un atbalsta ideju. Ministrijā uzsver, ka seniori veido gandrīz trešo daļu Latvijas sabiedrības, tāpēc jādomā, kā viņus iesaistīt dzīvē arī pensionēšanas vecumā.

“Jau šobrīd mums ir 20% 65+, 75+ – viena desmitā daļa, katrs desmitais iedzīvotājs. Tā ir grupa, kura nevar būt ekonomiski neaktīva. Tā valsts nevar uz to skatīties. Tā ir pārāk liela sadaļa,” pauž Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Krists Bergans-Berģis. 

To absolvējuši jau 156 seniori. Turklāt pēc absolvēšanas vairums arī atsākuši savas darba gaitas, kā sertificētas aukles, mājražotāji, uzņēmēji un citu profesiju pārstāvji. Lai šo realizētu, Liepājas novada pašvaldībā uzsver, ka lieli finansiāli ieguldījumi gan nav nepieciešami. 

“Pirmajā gadā, kad es uzsāku šo akadēmiju, man nebija neviena centa kontā, lai kaut ko sāktu darīt. Mani izglāba tas, ka man bija ļoti liels paziņu un draugu loks, kas labprāt nāca un darīja. Protams, kad bija budžeta grozījumi, tad man iedeva atkal naudiņu, tad es varēju sākt darīt. Bet joprojām mums nav liela finansējuma šīm aktivitātēm. Sadarbība, barterdarījumi un arī paši seniori ir ļoti labi nodarbību vadītāji,” stāsta Liepājas Izglītības pārvaldes Personības izaugsmes un pilnveides nodaļas vadītāja Agnese Lejniece.

Sadarbība ar pašvaldībām ir viens no risinājumiem, kā varētu attīstīt senioru universitātes Latvijā. Taču tāpat plānots veidot kopīgu sadarbību arī ar Latvijas augstskolām, kā tas jau ir daudzviet ārzemēs.

Projekta eksperte, Ikšķiles Senioru skolas vadītāja Sanita Bertmane: “Tur ir iespēja regulāri piedalīties senioru izglītībā. Viņi var veidot arī sadarbības līgumus gan ar pašvaldībām, gan ar nevalstiskajām organizācijām, kur viņi nosaka kritērijus, ar kādiem senioru programmas var tikt īstenotas. Piemēram, ļoti spēcīgs brends Igaunijā ir Tartu universitāte kopš laiku laikiem. Un viņa ar šo brendu startēja, tieši veidojot šīs filiāles, nosakot kritērijus un aicinot visā Igaunijā seniorus iesaistīties.”

Šobrīd ir uzsāktas sarunas jau ar Latvijas universitāti, kas atbalsta idejas attīstību.