Ja ir vēlme, latgaliešu valodu iemācīties nav problēma

Lai veicinātu jauniešu interesi par latgaliešu valodu un sava novada izpēti, aizvadītajā nedēļas nogalē jau 25. reizi norisinājās latgaliešu valodas un kultūrvēstures olimpiāde, kā arī skatuves runas konkurss. Pasākumu rīkoja Latgaliešu valodas, literatūras un kultūrvēstures skolotāju asociācija sadarbībā ar Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju, Rēzeknes novada pašvaldību un Latgaliešu kultūras biedrību, kā arī Rēzeknes Valsts 1. ģimnāziju. 

Latgaliešu valoda ir latviešu valodas paveids, kas palīdzēja saglabāt latviskumu Latgalē  pārkrievošanas un pārpoļošanas laikā. Ņemot vērā, ka latgaliešu rakstu valoda vēl aizvien skolā nav obligāts mācību priekšmets, bet tiek apgūta fakultatīva vai interešu pulciņa nodarbībās, tādi pasākumi, kā latgaliešu rakstu valodas un kultūrvēstures konkurss, kā arī skatuves runas konkurss “Vuolyudzāni”, nostiprina izpratni par latgaliešu rakstu valodu kā svarīgu latviskās identitātes daļu un rosina jauniešu interesi par latgaliešu valodu un kultūrvēsturi.

Veronika Dundure, Latgaliešu valodas, literatūras un kultūrvēstures skolotāju asociācijas vadītāja, pasākuma organizatore: “Nu sajyutys – lels saviļņojums, par tū, ka es radzu, ka tys puļceņš pasapyldynojās. Nu, saleidzynuojumā ar suokumu, itī jaunīši sevi apsazynoj kai Latgolys dali, kai latgaliskuos identitatis jau dali. Daudzi poši gryb i seviški raksteit vuiceitīs, par tū, ka jaunīši jau čatoj latgaliski socteiklūs tikai leluikū tīsu, i deļ tam tū volūdu vajag vuiceitīs.” 

(Tulk. – Sajūtas – liels saviļņojums, jo es redzu, ka pulciņš papildinās.

Daudzi paši grib sevišķi rakstīt, mācīties, jo jaunieši jau čato soctīklos tikai lielākoties latgaliski, tāpēc to valodu vajag mācīties.”) 

Bet LU Humanitāro zinātņu fakultātes profesore, latviešu valodniece, kultūrvēsturniece, pedagoģe un publiciste Lidija Leikuma pauž: “Es tik sovā pruotā, braukdama iz šejīni, dūmoju – Jezus, Jezus, jau 25 godi mes ar itū jemomīs. Nūlīdzūt latgalīšu volūdu, latvīšu volūdai kūpnacionalajai, ja mes dūmojam, iz vyds dialekta, kas ir veiduojusīs, jei jau stypruoka napalīk. Latvīšu volūda myusim ir vīna, tikai ir divejis viesturiski izaveiduojušs rokstu tradicejis, i tei ir realitate, tei ir ābece, ar kuru vajadzātu suokt kotram īriedņam, kotram kaidys īstuodis vadeituojam i tai tuoļuok. Natraucej latviskumam latgaliskais, I, kū latgaliskais byus stypruoks, tū arī kūplatviskais garuok turiesīs.” 

(Tulk. – Es tik savā prātā, braukdama uz šejieni, domāju – Jezus, Jezus, jau 25 gadus mēs ar šo ņemamies. Noliedzot latgaliešu valodu, latviešu valoda, kopnacionālā, ja mēs domājam, kas uz vidus dialekta ir veidojusies, jau stiprāka nepaliek. Latviešu valoda mums ir viena, tikai ir divas vēsturiski izveidojušās rakstu tradīcijas, un tā ir realitāte, tā ir ābece, ar kuru vajadzētu sākt katram ierēdnim, katras iestādes vadītājam un tā tālāk.)

Šogad skatuves runas konkursā “Vuolyudzāni” kopumā piedalījās 64 kolēni no 35 Latgales izglītības iestādēm, savukārt olimpiādē zināšanas par Latgali, tās personībām un latgaliešu valodu rādīja 7 vidusskolēnu komandas, un jau otro gadu pēc kārtas pirmo vietu olimpiādē guva Dricānu vidusskolas audzēkņi, kas uzsver – ja ir vēlme, valodu iemācīties nav problēma.  

Raitis Igaunis, Dricānu vidusskolas 12. klases skolnieks, olimpiādes uzvarētājs: “Es asmu latgalīts, kai es varu narunuot, kai es varu nainteresietīs par sovu zemi, kuru es puorstuovu? Tei ir myusu identitāte, es uzskotu, latgalīšu volūda ir vīna nu, tei ir svarega volūda prīkš myusim kai latgalīšim. Es uzskotu, jū vajag uzturiet, kūpt, kai mozu bārnu vajag saudziet latgalīšu volūdu. Īsamuoceitīs ir dīzgon vīgli, golvanais ir gribiet muoceitīs, prūtams.” 

Tulk. -Es uzskatu, ka latgaliešu valoda ir viena svarīga valoda mums kā latgaliešiem. To vajag uzturēt, kā mazu bērnu vajag saudzēt latgaliešu valodu. Iemācīties ir diezgan viegli, vajag tikai gribēt mācīties, protams.”

Krista Kokina, Dricānu vidusskolas 12. klases skolniece, olimpiādes uzvarētāja: “Es naasmu dzymusi Riezeknī, bet Jiekabpilī, kas vairuok ir taida latviska vide, i tod, kod, atbraucūt iz Latgolu, ar mani baba suoka runuot latgaliski, maņ beja taids: “Wow – ir taida volūda?” Es nasceišu, ka gryuša, ir koč kaidys nianasis, eipaši raksteibā, bet volūda, eipaši, ja tu esi tymā vidī, kur ir latgalīšu volūda, tod tev aizīs vīns divi. 

(Tulk. – Es neesmu dzimusi Rēzeknē, bet Jēkabpilī, kas ir vairāk latviska vide. Atbraucot uz Latgali, ar mani baba sāka runāt latgaliski, man bija tāds: “O, ir tāda valoda?” Es neteikšu, ka ir grūta, ir kaut kādas nianses, īpaši rakstībā, bet valoda, īpaši, ja tu esi tajā vidē, kur ir latgaliešu valoda, tad tev aizies – viens divi.”

Šobrīd ar Izglītības un Zinātnes ministrijas atbalstu latgaliešu valodu un novadmācību iespējams fakultatīvi apgūt 43 Latgales skolās, taču joprojām aktuāli ir jautājumi gan par latgaliešu valodas statusu valstī kopumā, gan arī par Latgales vēstures jautājumu detalizētāku iekļaušanu vēstures mācību materiālos, kur joprojām netiek skaidrota ne 1917. gada Latgales latviešu kongresa nozīme Latvijas valsts izveidē, ne gandrīz 300 gadus ilgā Latgales latgaliešu vēsture, kas aizvadīta atrauti no pārējiem Latvijas novadiem, veidojot būtiski atšķirīgāku latviskās identitātes daļu, ko sevī nes latgalieši.

Jāpiebilst, ka pasākuma patronese šogad bijusi Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere, kas uzvarētāju komandai, tās skolotājam, kā arī runas konkursa uzvarētājam vidusskolas klašu grupā dāvinājusi braucienus uz Briseli.  Viņa uzsver: “Latgaliešu valoda ir svarīga latviešu nacionālās identitātes sastāvdaļa, kas kopjama, sargājama un nododama nākamajām paaudzēm. Aicinu ģimenes Latgalē mājās runāt latgaliski, tad katrs Latgales bērns līdztekus latviešu valodai labi runās latgaliešu valodā.”