Ar labdarības pasākumu Ukrainas atbalstam Aizkraukles novada Jaunjelgavā atzīmēja ceturto gadskārtu kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. Daudzi no novadā mītošajiem kara bēgļiem šeit jau esot iesakņojušies, un nepieciešamība pēc finansiāla atbalsta esot mazinājusies, bet joprojām ziedojumi nepieciešami frontei un civiliedzīvotājiem Ukrainā, kuru sadzīves apstākļi šoziem esot īpaši grūti. Arī šajā pasākumā ikviens varēja palīdzēt Ukrainai, pret ziedojumu saņemot Skrīveru mājas saldējumu Ukrainas karoga krāsās.
Kopš 2022. gada, kad Krievija uzsāka pilna mēroga iebrukumu, Ukrainas tautu atbalsta arī Jaunjelgavā un visā Aizkraukles novadā. Sākoties kara darbībai, novadā ieradušies ap divsimt kara bēgļu, kuri tolaik cerējuši, ka pagaidu patvērumu vajadzēs vien uz īsu brīdi. Serhijs Jaunjelgavā ieradies jau kara sākumā, un domājis, ka šeit pavadīs vien pāris mēnešus: “Mēs esam no Harkivas apgabala. No mūsu ciema līdz Krievijai ir septiņi kilometri, un mūs okupēja jau piecos no rīta. Sāka mūs bombardēt. Tagad tur frontes līnija un mūsu ciema vairs nav, palikuši vien ķieģeļi.”
Foto: Vidzemes televīzija
Serhijs vēl tomēr cerot pēc kara atgriezties Ukrainā, bet daudzi šeit jau iedzīvojušies. Kara bēgļu atbalstam četros gados novads iztērējis vairāk nekā pusmiljonu eiro, bet nepieciešamība pēc pabalstiem šeit patvērumu radušajiem ukraiņiem esot būtiski samazinājusies, jo daudzi šeit jau kārtīgi iesakņojušies.
Stāsta Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums (Latvijas attīstībai): “Sākotnēji viņi bija pat pie divi simti. Bija tāds maksimums, bet šobrīd ir aptuveni ap četrdesmit, jo viena daļa ir integrējusies. Viņi ir atraduši darbu, viņi pat ir iegādājušies dzīvokļus vai arī tos nomā. Viņi jau ir tā kārtīgi iesakņojušies.”
Tikmēr kara darbība Ukrainā turpinās, un turpinās arī palīdzība frontei un Ukrainā palikušajiem iedzīvotājiem, kuru ikdiena kļūst aizvien sarežģītāka, jo pat tālu no frontes līnijas elektrība parādās tikai uz pavisam īsu brīdi.
Foto: Vidzemes televīzija
Stāsta Līdums: “Tai pašā laikā uzdevumi, arī pašvaldībā, nav mazināti. Skolas darbojas, jo tur konkrēti nav kara darbība, bērni ir jābaro. Kā atrisināt šo uzdevumu pavāriem, kad naktī pusstundā jāsagatavo simtiem bērnu pusdienas, un pēc tam tās siltas pasniegt dienas vidū?”
Palīdzību Ukrainai visus šos gadus sniedz gan pašvaldība, gan privātpersonas. Atzīmējot kara darbības ceturto gadskārtu, no Ukrainas atceļojis pateicības raksts Valdim Puidam, kurš Ukrainai piegādājis transporta līdzekļus.
Valdis Puida: “Četras vai piecas reizes biju, bet tas tāds nieks vien bija. Vairāk tas bija piedzīvojums, bet gribējās kaut ko palīdzēt. Kaut ko darīt lietas labā.”
Biedrības “Irši iedvesmo” pārstāve Daiga Andersone: “Es domāju, ka mēs vienmēr varam vairāk. Ne tikai savējiem palīdzēt, bet arī līdzcilvēkiem. Šobrīd Ukraina ir tā valsts, kurai jāpalīdz pēc iespējas vairāk. Mēs varam priecāties par skaidrām debesīm, par mieru virs zemes, un tas, ko mēs varam dot, sadodoties visi kopā, ir – lai naidnieku pievārētu visi kopīgi.”
Arī šajā pasākumā ikviens varēja palīdzēt Ukrainai, pret ziedojumu saņemot Skrīveru mājas saldējumu Ukrainas karoga krāsās.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |