Jēkabpilī bērni iet ķekatās un dedzina bluķi

Viens no senākajiem gada izskaņas rituāliem Latvijā ir bluķa vilkšana un dedzināšana. Šādu vakaru uzskata par pagrieziena punktu dzīvē, kad gada tumšākajā laikā atgriežas cerība un gaisma. To parasti atzīmē pirms Ziemassvētkiem un nupat tas aizvadīts arī Jēkabpils bērnu un jauniešu centrā. Tur bērni piedalījās paši savā tirdziņā, gāja rotaļās ar čigāniem, pārģērbās dažādās maskās, kā arī vilka bluķi, ko beigās ievēla ugunskurā. Vēl pēdējie pirkumi tirdziņā, āmura sitieni un rokdarbu pabeigšana radošajās darbnīcās, kad nemanot Jēkabpils Bērnu un jauniešu centrā ieradušies maskotie ļaudis. Atnācis gans ar savu uzticamo kazu, čigāniete, zirgs, un arī līgava meklēt topošo vīru, kā arī lācis. 

“Katrai maskai ir sava nozīme. Ja lācis ir tas, kurš izrūcina laukā no pakšiem visu to, ko bluķim būtu jāpaņem līdzi, vilks ir kā nakts. Katrai maskai būtu jābūt savam uzdevumam un kā mēs sakām, maska jau nāk, lai atnestu saimnieka mājā labo, paņemtu to, ko nevajag,” stāsta Jēkabpils bērnu un jauniešu centra izglītības metodiķe Vita Talla. 

Foto: Vidzemes televīzija

Tad, kad visi izgājuši jestrās rotaļās un dejās, jāķeras klāt pie vakara galvenā uzdevuma – bluķa vilkšanas. Taču pirms tam nepieciešams visas savas sliktās domas piesiet pie bluķa un no tām atvadīties. 

Vita Talla, Jēkabpils bērnu un jauniešu centra metodiķe: “Lai atstātu bluķī to, ko viņam pavisam noteikti nevajag, citam slinkums, citam kāda negribēšana, citam kašķis. Nu kas nu kuram.”

“- Nesalauzt kaulus, būt veselīgai.  – Visu slikto, lai aiziet prom un jaunajā gadā nekas vairs nav,” saka pasākuma apmeklētājas Beāte un Nikola. 

“- Lai es nenogāztu ūdeni, tādas lietas. – Glāzi nenogāztu? – Glāzi, jā.  – Tā bieži sanāk?  – Bieži diezgan,” atzīst pasākuma apmeklētāja Elizabete. 

Foto: Vidzemes televīzija

Kad domas un nedarbi apkopoti, visi kopā velk bluķi līdz ugunskuram sadedzināt, lai visas sliktās domas aiziet debesīs. 

“Pēc latviešu tradīcijām ir bijis tā, ka jau no Mārtiņiem bluķi citos novados vilka no mājas uz māju. Un, tad Ziemassvētkos viņu arī dedzināja. Bet velkot bluķi savelk visu to, kas cilvēkam nav vajadzīgs. Bluķis paņem to, ko nevajag un, tad ieliekot viņu Ziemassvētku ugunskurā, tas arī aiziet debesīs,” stāsta Vita Talla, Jēkabpils bērnu un jauniešu centra metodiķe. 

“Jādzen gari prom. Jāspēlē spēles, lai būtu jautri visiem,” saka pasākuma apmeklētāja Elizabete.  Bet Eduards: “Lai viss negatīvais, visas sliktās atmiņas aiziet prom.” 

Vakara noslēgumā ugunskurā tiek izlieta arī laime, lai saprastu, kas tad nākamajā gadā sagaida. 

Vita Talla, Jēkabpils bērnu un jauniešu centra izglītības metodiķe: “Nu, naudiņa mums arī ir, budžets mums ir mazliet lielāks. Bet kā mēs sakam, šeit uz pirmo skatu – visi kopā un visi kā viena apaļa saulīte arī kopā turēsies, lai arī mums tā notiek.”