Saeimas deputāts Jānis Patmalnieks (JV) ir vērsies Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas (LZAK) Ētikas komisijā un Ģenerālprokuratūrā, aicinot izvērtēt biedrības “Tiesiskums.lv” darbojošos advokātu rīcību.
Kā informēja Patmalnieks, viņš šo personu rīcībā saskata iespējamus sistemātiskus Advokatūras likuma un Ētikas kodeksa pārkāpumus, kas saistīti ar obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atgūšanas kampaņu. Deputāts lūdz izvērtēt biedrības darbību un tās darbībā iesaistīto zvērināto advokātu rīcību.
“Advokāta profesija ir uzticības profesija, kurai jādarbojas stingros likuma un ētikas rāmjos. Šobrīd redzamais modelis, kur biedrība kļūst par starpnieku un “tirgo” advokātu pakalpojumus, ne vien iespējams pārkāpj profesionālos standartus, bet arī rada nopietnus riskus iedzīvotājiem, kuri, cerot uz tiesiskumu, var nonākt netaisnīgu līgumsaistību gūstā,” vērtē Patmalnieks.
Kā skaidro politiķis, Advokatūras likums nosaka, ka advokāti drīkst praktizēt tikai individuāli vai advokātu birojos. Savukārt biedrība “Tiesiskums.lv”, kuras vadībā ir personas bez advokāta statusa, iespējams, tiek izmantota kā “fasāde” masveida juridisko pakalpojumu pārdošanai un klientu piesaistei, kas advokātiem ir aizliegts, uzskata Patmalnieks.
Tāpat deputāts norāda, ka, analizējot biedrības piedāvātos cesijas līgumus, esot konstatēts, ka klientiem, kuri vēlas pārtraukt sadarbību, var tikt piemērota 30% soda nauda no prasījuma summas. Šāds mehānisms finansiāli “ieslēdz” klientu un ir pretrunā ar likumā garantētajām tiesībām jebkurā brīdī mainīt advokātu, norāda politiķis.
Līdztekus viņš atzīmē, ka likums kategoriski aizliedzot advokātiem iegūt tiesības uz savu klientu prasījumiem. “Tiesiskums.lv” modelis paredz, ka klients nodod savas īpašuma tiesības biedrībai, kura pēc tam ietur 20-50% no atgūtās summas. Tas, Patmalnieka ieskatā, pārvēršot advokāta darbu no neatkarīgas palīdzības sniegšanas peļņas orientētā komercdarbībā.
Patmalnieks arī norāda uz maldinoša reklāmu un veiksmes honorāriem. “Tiek norādīts uz iespējamu sabiedrības maldināšanu par OIK atgūšanas perspektīvām un neatļauta “tīra” veiksmes honorāra modeļa izmantošanu, kas var apdraudēt profesijas prestižu,” pauž deputāts.
Līdztekus politiķis vērš uzmanību uz, viņa ieskatā, sabiedrības maldināšanu par OIK atgūšanu. “Biedrība apgalvo, ka OIK atbalsts bijis nelikumīgs, tomēr Finanšu ministrija un Eiropas Komisija norādījušas uz atbalsta shēmas saderību ar iekšējo tirgu. Iedzīvotājiem tiek solīts atgūt līdzekļus, kuru atprasīšanai gala patērētājiem nav tiesiska pamata,” skaidro Patmalnieks.
Deputāts aicina LZAK Ētikas komisiju sniegt “principālu vērtējumu” par to, vai advokātu dalība šādās “prasījumu uzpirkšanas” shēmās ir savietojama ar zvērināta advokāta statusu.
Savukārt Ģenerālprokuratūra tiek aicināta uzsākt pārbaudi par iespējamu krāpšanu, celt prasību tiesā par visu biedrības noslēgto cesijas līgumu atzīšanu par spēkā neesošiem un izsniegt brīdinājumus biedrībai un iesaistītajiem advokātiem. Saskaņā ar Advokatūras likumu, darījumi, kuros advokāti netieši iegūst klientu tiesības viņu prāvās, ir atzīstami par spēkā neesošiem, pauž Patmalnieks.
Savukārt Tieslietu padome aicināta izvērtēt sistēmiskos riskus, ko rada šāda advokātu rīcība, iespējams apejot Advokatūras likuma normas, kuras nosaka advokatūras darbības pamatprincipus.
Tikmēr Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) vēl vērtē Patmalnieka lūgumu vērtēt biedrības “Tiesiskums.lv” darbību un tās piedāvātos OIK atgūšanas līgumus. Patmalnieks pie patērētāju tiesību uzraugiem bija vērsies pagājušā gada novembra izskaņā, jo bija saskatījis vairākas būtiskas nepilnības un iespējamus patērētāju tiesību pārkāpumus.
Jau vēstīts, ka Latvijā darbojas dažu juristu izveidotais portāls “Tiesiskums.lv”, kurā iedzīvotāji un uzņēmumi tiek mudināti reģistrēties it kā OIK atgūšanai. Juristi sola, ka kolektīvās prasības apmierināšanas rezultātā viena mājsaimniecība vidēji varētu atgūt aptuveni 2000 eiro. Šāda prasība gan būs jāvērtē tiesai, kas to var arī noraidīt.
Iepriekš enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš intervijā gan skaidroja, ka OIK bija likumīga, un biedrības “Tiesiskums” iniciatīva atprasīt OIK ir nepamatota, bet tās vienīgais mērķis ir apšaubāmā veidā nopelnīt naudu.
Ozoliņš uzsvēra, ka “tas ir absolūts izdomājums”. Viņš skaidroja, ka EK ziņojumā nav ne vārda par to, ka atbalsts bijis prettiesisks vai nelikumīgs. Minētais ziņojums bija EK atbilde uz Latvijas paziņojumu, kā tā izmanto ES atbalsta shēmu saskaņā ar direktīvām. EK ziņojumā vienīgais, kas teikts, ka būtu bijis labāk, ja Latvija būtu ātrāk informējusi par konkrēto atbalstu.
Jautāts, vai biedrībai “Tiesiskums” nav taisnība, OIK uzskatot par nelikumīgu, Ozoliņš atbildēja, ka nav.
“Biedrību “Tiesiskums” veido juristi, kuri nepielieto tādu loģiku, kāda ir ekonomikā vai politikā, kā arī nebalstās uz morāles normām. Šajā gadījumā cilvēki ir saskatījuši kādu iespēju pieķerties atsevišķiem vārdiem,” teica enerģētikas eksperts, uzsverot, ka iniciatīvas autori “sapulcina pūli zem devīzes – viss, kas noticis Latvijā, bija nelikumīgi, un tādēļ jūs varat nopelnīt”.