Koši un krāsaini aizvadīti jaunā gada sagaidīšanas pasākumi. Zemgalieši savos vēlējumos visbiežāk izteikuši vēlmi, lai visā pasaulē beidzot iestātos miers. Jelgavniekiem 2025. gada sagaidīšana bija īpaša ne vien tāpēc, ka jauno gadu Jelgavā sagaida gan pēc Latvijas, gan vietējā laikā, bet arī tāpēc, ka tā ir viena no senākajām pilsētām, kam šogad apritēs 760. gadskārta.
Stundu pirms gadu mijas Dobelē vēsturiskajā tirgus laukumā pulcējas ļaudis, lai krāšņas eglītes un mūzikas ieskauti atskatītos uz aizejošo 2024. gadu. ReTV uzrunātie cilvēki teic, ka tas bijis gana raibs, bet kopumā tomēr vērtējams kā labs gads.
Svētkos Latvijā visās pilsētās mirdzēja eglītes un spoži dekori, bet lielākā vēlme esot, lai svētku gaisotne būtu arī Ukrainā.
Jelgavnieki 2025. gadu sagaidīja hercoga Jēkaba laukumā, piebalsojot grupai ”Tirkizband”. Turklāt novēlēt – Laimīgu jauno gadu! – viens otram varēja pat divreiz – pusnaktī un divdesmit piecas minūtes pāri pusnaktij.
Kā skaidro pašvaldības iestādē ”Kultūra”, zeme, griežoties ap savu asi, diennaktī izdara vienu pilnu apgriezienu, ik pa brīdim šķērsojot kādu no meridiāniem. Latviju šķērso astoņi meridiāni, līdz ar to vietējais laiks dažādās valsts vietās atšķiras no vidējā pieņemtā. Jelgavā meridiāns šķērso Svētās Trīsvienības baznīcas torni 25 minūtes pēc pusnakts. Tad arī tiekot uzskatīts, ka jaunais gads iestājies arī Jelgavā.
2025. gada sagaidīšana Jelgavā ir īpaša ne vien tāpēc, ka tā ir viena no retajām pilsētām, kas jauno gadu sagaida arī pēc sava vietējā laika, bet arī tāpēc, ka tā ir viena no senākajām pilsētām Latvijā. Šogad pilsētai aprit 760. gadskārta.
Kā skaidro sabiedrisko attiecību departamentā, par Jelgavas sākumu tiekot uzskatīts 1265. gads, kad tiek uzcelta Lielupes pils. Pili kā atbalstu Zemgales kristianizēšanai Romas pāvesta Klementa sūtnis Modenas bīskaps Vilhelms licis uzelt 1225. gadā, tomēr zemgaļu pretošanās dēļ pils celtniecība uzsākta 1264. gadā.
Arī jaunajā gadā jelgavnieki nereti viens otram vēlēja nevis gaidīt labāku gadu, bet vienkārši padarīt to labāku.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sižeta saturu atbild SIA "Re MEDIA". |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |