Kā iedzīvotāji šogad atzīmēs 4. maiju?

Jau šajā nedēļas nogalē, 4. maijā, atzīmēsim Latvijas Neatkarības atjaunošanas 35. gadadienu – dienu, kas atkal mainīja mūsu valsts vēsturi un ko tautā saucam arī par Brīvības svētkiem. 1990. gada 4. maijā 138 Augstākās padomes deputāti pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”, ar ko atjaunota 1918. gada 18. novembrī dibinātā Latvijas Republika. 

Lai atzīmētu šos valsts svētkus, visā Latvijā norisināsies dažādi pasākumi – gan lielāka mēroga, gan šaurākā lokā. Uzrunātie iedzīvotāji Valmieras ielās pauž – kā svinēt šos valsts svētkus, tā ir katra paša izvēle un iespējas. Daļa atzīst, ka priekšroku dod svinībām ģimenes lokā, bet citi izvēlas šo laiku pavadīt kopā ar draugiem.

“Ar draugiem. Kopā kādus pasākumus paskatāmies, kur apkārtnē ir. Vai kādi koncerti, vai kaut kas tāds,” saka iedzīvotāja Vija. 

“Ģimenē. Ar bērniem, mazbērniem,” tā savukārt šos svētkus plāno pavadīt Dace. 

Katrai ģimenei ir savi veidi un tradīcijas, kā svinēt šos svētkus. Ir cilvēki, kuri 4. maiju izvēlas atzīmēt, klājot balto svētku galdautu, citi izvēlas apmeklēt kādu no publiski pieejamiem pasākumiem, bet vēl kāds izvēlas izbaudīt oficiālo brīvdienu, nodarbojoties ar saviem vaļaspriekiem.

“Visticamāk, makšķerēšu ezerā, bet tie man ir svētki, jā. Kā nu kuru reizi, bet brīvdiena ir brīvdiena – kaut kā jau atzīmēju,” saka Ēriks.

Izskan arī viedoklis, ka par tās nozīmi ne pietiekami tiek runāts. 

“Es neesmu baigais patriots – man tas nav tik tuvi,” atzīst Rainers. Arī Zane saka, ka nekā īpaši nesvinēs šos svētkus: “Es uzzināju pirms dažām dienām, ka būs. Es nezinu, par to laikam baigi nerunā.”

Tikmēr uzrunātais Jegors atzīst, ka ir dzirdējis par šiem svētkiem, bet bija vienkārši par tiem aizmirsis. Šos svētkus nesvinēšot arī puisis vārdā Kristers: “Es īsti nezinu, kas 4. maijā ir.”

Starp uzrunātajiem iedzīvotājiem izskan arī viedokļi, ka svētku brīvdienas nāksies pavadīt darbā un arī tāpēc nebūs iespēja tos nosvinēt vai pavadīt mierīgi laiku kopā ar ģimeni. Vienlaikus daļa arī atzīst, ka ir pateicīgi par iespēju dzīvot brīvā un neatkarīgā Latvijā, taču viņus satrauc notiekošais Ukrainā un tas, kā šobrīd tiek risināta ģeopolitiskā situācija.