Kā saglabāt pagastus dzīvus? Sēlijā sākas kultūrvides semināri

Lai uzturētu pagastus dzīvus, būtiska loma ir kultūrvides veidošanai – tā saka biedrībā “Āžu miesta rezidence”.  Tāpēc, sākot no marta, četrās Sēlijas kopienās – Dignājā, Elkšņos, Medumos un Secē – notiks kultūrvides veidošanas semināri. Tajos iedzīvotāji varēs apgūt, kā caur kultūru izcelt sava pagasta identitāti un kādi ir pirmie soļi kultūras attīstībā. Nupat aizvadīts arī pirmais seminārs Aizkraukles novadā Secē. 

Mazākos pagastos Tautas vai kultūras nams jau izsenis ir neatņemama kopienas sastāvdaļa. Tā ir viena no svarīgākajām vietām, kas ietekmē to, vai cilvēks vēlas palikt un dzīvot savā pagastā. Taču šobrīd šiem namiem pasākumi jāorganizē arvien ierobežotāku resursu apstākļos.

Jānis Dzimtais, biedrības “Āžu miesta rezidence” pārstāvis: “Jau šobrīd mēs zinām, ka daudzos novados tautas namu vadītāji tiek apvienoti. Sēlijā ir pat gadījumi, kad trīs pagastu kultūras dzīvi vada viens cilvēks. Un, protams, ka viņa resursu nepaliek vairāk un varbūt pat samazinās, un izaicinājumi ir lielāki, ja viņš pat nepazīst kaimiņa pagasta cilvēkus un to auditoriju, kas nāk uz pasākumiem. Tāpēc ir vērts pievērst uzmanību, kā mēs varam iesaistīt vairāk vietējos cilvēkus. Kultūras, Tautas nama vadītājs nav viens pats. Viņam apkārt ir citi cilvēki, kas var nākt talkā.”

Tieši tas mudināja biedrību “Āža rezidence” rīkot kultūrvides veidošanas semināru ciklu “Pašu vārīta sabiedrības līme”, lai iedzīvotājiem parādītu, kā kultūru iespējams veidot pašu spēkiem, kā arī, cik nozīmīga tā šobrīd ir lauku vidē.

Liene Dāboliņa, biedrības “Āžu miesta rezidence” pārstāve: “Piemēram, šobrīd skolas slēdz ciet un kultūras iestādes paliek kā tāda viena no pēdējām drošajām salām, kuru it kā vēl neņem nost, tā teikt. Un, lai turētos pie tā, kas ir mūsu vērtības. Arī katra gurķu burka un medus burka, tā ir vērtība. Un katram cilvēkam, kuram nav milzīgu tūkstošu resursu, naudas un finanses. Un katrs cilvēks ir vērtība, kā kopā var veidot vietas nozīmi, identitāti un kultūru.”

Viens no veiksmīgiem piemēriem ir Aizkraukles novada Sunākstes pagastā izveidotā biedrība “Saules aka”. Ideja par kopienas veidošanu radās kovida laikā, un kopš tā brīža jau aizvadīti neskaitāmi pasākumi. Kā galveno atslēgu panākumiem biedrības pārstāve min kopīgu mērķi.

Vineta Lavrenoviča, biedrības “Saules aka” pārstāve: “Jāsanāk kopā un jāsāk vienam ar otru runāt – tas ir visa pamatā. Tā ir mūsu kopīgā mājvieta, un katrs mēs esam mazlietiņ atbildīgi par to, kas notiek Sunākstē. Un cilvēkiem ir jātic, ka ikviena viedoklis ir svarīgs.” 

Nupat Aizkraukles novada Secē aizvadīts pirmais seminārs. Taču plānots doties arī uz citām vietām. Viena no būtiskākajām būs Augšdaugavas novada Medumi, kas atrodas Sēlijas austrumos un robežojas ar Baltkrieviju. Tur iedzīvotāji lielākoties ikdienā nerunā latviešu valodā. Šajās vietās ir svarīgi paraudzīties uz kultūru arī kā uz drošības aspektu. 

Jānis Dzimtais, biedrības “Āžu miesta rezidence” pārstāvis, atklāj: “Aizbraucot uz šiem pagastiem, mēs redzam visās malās gan Latvijas karoga krāsas, gan Latvijas kontūru, gan dažādas latviešu dievību zīmes, kas tiek ļoti plaši izmantotas arī kultūras namu noformējumiem, bet viņiem pietrūkst tās reģionālās apziņas, ka viņi ir daļa no Sēlijas. Ka Daugavas kreisais krasts ir vienota kultūrtelpa, un, šo arvien vairāk runājot, mēs novērojam jau pozitīvas tendences, bet vēl ir darbs darāms.”

Tikšanās Medumu pagasta tautas namā plānota 29. martā. Savukārt jau dienu iepriekš – 28. martā, seminārs notiks Dignājas pamatskolā Jēkabpils novadā.