Kaigu purvā top modernākais vēja parks Latvijā

Šodien Jelgavas novada Kaigu purvā svinīgā gaisotnē tika iemūrēta kapsula Latvijā modernākajam vēja parkam. Tajā tiks izvietotas sešpadsmit vēja enerģijas turbīnas, kas spēšot saražot vidēji 150 000 mājsaimniecībām nepieciešamo elektroenerģiju. Parka izveide izmaksās ap 180 miljoniem eiro, no kuriem puse tikšot ieguldīta Latvijas tautsaimniecībā ar pasūtījumiem vietējiem uzņēmumiem.

Pirms 88 gadiem šajā dienā tika likts pamatakmens Ķeguma hidroelektrostacijai. Šodien šeit, Jelgavas novadā, Kaigu kūdras purvā, kapsula tiek likta vēja parkam, kas ražos 3-5% no Latvijā kopējā patērētās elektrības apjoma.

760 ha lielajā teritorijā pašreiz izveidoti ceļi un dažādās būvniecības stadijās redzamas vēja turbīnu pamatnes, kuru izveidei nepieciešams vairāk nekā 1000 tonnu cementa. Uz tām tiks izvietotas 16 vēja turbīnas ar jaudu 6,8 MW. Savā augstākajā posmā tās sasniegšot 260 metrus.

A/S “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste stāsta, ka, salīdzinot ar vēja turbīnām Grobiņā, to efektivitāte būšot 10 reizes lielāka: “Turbīnas ir palikušas lielākas, efektīvākas un spēj darboties bez nekādām subsīdijām. Šis būs pirmais parks, kas piedalīsies tirgū bez nekāda valsts atbalsta. Tā turbīna, ko mēs liksim “Laflora” vēja parkā, ir pēdējo gadu modelis, īpaši pielāgota vēja ātrumiem, kādi ir šajā teritorijā.”

Kūdras purvs un arī ideja par vēja parku pieder kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumam “Laflora”, bet vēja parka izveide atdota A/S “Latvenergo”. Tomēr uzņēmums “Laflora” noteikti būšot ieguvēji. Pirmkārt jau tāpēc, ka parks būs izstrādāto kūdras ieguves teritoriju rekultivācijas pasākums, iegūtā “zaļā enerģija” daļēji būs uzņēmuma pašpatēriņam, bet galvenais ieguvums uzņēmumam būšot zaļās industriālās zonas attīstība, kas ļaus kompensēt kūdras ieguvē radītās  siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas.

SIA “Laflora” valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks: “Kaigu kūdras purvs ir 760 ha, bet tās apbūves tiesības turbīnām ir 20 ha. Es gribu kliedēt tos mītus, ka, piemēram, nobetonēs visu lauksaimniecības zemi vai visu teritoriju. Tā nebūt nav. Mēs varam īstenot savus plānus un arī turpināt kūdras ieguvi platībās, kas pieguļ vēja turbīnām. Tur ir pilns spektrs, kā vajadzētu izskatīties efektīvai, loģiskai un saprātīgai zemes izmantošanai.”

Ar to gan nepietikšot, lai saražotu visu nepieciešamo elektrības daudzumu, tomēr ilgtermiņā tas varētu samazināt vai vismaz nepaaugstināt elektrības cenu patērētājiem.

“Izbūvējot saules un vēja parkus, mēs diezgan ātri sasniegsim arī pašpietiekamību, bet lieta ir tā, ka mēs Baltijā esam ļoti labi savienoti,” saka Mārtiņš Čakste.

Pret vēja parku Kaigu purvā iedzīvotāji neprotestēja, jo šeit tuvumā praktiski nav dzīvojamo māju, bet citviet protesti pieņemas spēkā, un Zemkopības ministrija uz laiku pat apturēja ieceres, par kurām vēl nav noslēgts līgums.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS): “Jautājums, kādā veidā attīstītājs grib šo projektu realizēt – vai tā ir vieta, kur iedzīvotājiem nav iebildumu, vai vieta, kur tas ietekmē vēsturisko ainavu vai ko citu. Es viennozīmīgi iestājos par to, ka kompromisi ir jāmeklē.”

Jautājot, vai arī ekonomikai šie kompromisi nāks par labu, ministrs atbild: “Domāju, ka viennozīmīgi, jo mēs ar šo projektu vien jau dubultosim enerģētikas jaudas atjaunojamajos resursos.”

Investīcijas parka izveidei esot paredzēti ap 180 miljoniem eiro, no kuriem puse tiks ieguldīta tautsaimniecībā ar pasūtījumiem vietējiem uzņēmumiem. Jāpiebilst, ka pirmoreiz Latvijā tiks izgatavoti arī dzelzsbetona torņa posmi. Vēja parku ekspluatācijā plānots nodot 2026. gada vasarā.