Kārķos un Ērģemē darbu sākuši jauni pagastu pārvaldnieki

Pēc administratīvi teritoriālās reformas daudzas Latvijas pašvaldības joprojām meklē efektīvākos pārvaldības modeļus. Valkas novadā šie meklējumi līdz šim bijuši gan eksperimentiem, gan politiskiem pavērsieniem bagāti. Šovasar nolemts, ka katrā novada pagastā atkal būs savs pārvaldnieks – cilvēks, kurš dzīvo vai strādā šajā vietā un spēj būt tiešā saikne starp vietējiem iedzīvotājiem un domi. Pašvaldība uzskata, ka šāds modelis padara pārvaldi tuvāku cilvēkiem, un vienlaikus uzsver – budžetam tas papildus izmaksas nerada.

Kārķos, pie kādas daudzdzīvokļu mājas, sastaptās kundzes stāsta – jaunais pārvaldnieks amatā ir vien piecas dienas, bet jau paspējis uzrunāt vietējo veikaliņu par preču klāsta paplašināšanu un palīdzējis atrisināt problēmu ar klaiņojošiem suņiem pie iecienītas pastaigu takas.

Kārķu iedzīvotājas Inta, Aija un Vija saka tieši: “Nu kā tad bez? Ja kaut ko vajag, tad ej un prasi. Kam tad lai prasa, ja nav kam prasīt. Es arī domāju, ka ir vajadzīgs pārvaldnieks. Protams, ka vajag – citādi jau, kad kaut kas ir, nezini, pie kā griezties. Kādu transportu vajag vai pie kāda daktera – vajag, vajag.”

Tieši vietējie kārķēnieši ierosinājuši, ka par pagasta pārvaldnieku varētu kļūt kultūras nama vadītājs Aivis Megris. Lai gan viņš pats nav vietējais, viņa entuziasms un vēlme sadarboties jau iemantojusi iedzīvotāju uzticību.

“Izrunājot problēmu, daudz ko var atrisināt,” saka Aivis Megris.  “Protams, ja viņa ir nopietnāka, tad mans uzdevums ir būt tam vidutājam – tiltam starp šo iedzīvotāju un pašvaldību. Šobrīd cenšamies kopā risināt, un arī punus, kas radīsies, ārstēsim kopā.”

Viņa mērķis gan ir plašāks – Megris cer ar laiku attīstīt idejas, kas piesaistītu jauno paaudzi, jo Kārķos, pēc viņa teiktā, esot potenciāls mierīgai dzīvei un attālinātam darbam. Tikmēr Ērģemes pagastā pagasta pārvaldnieces amatā pirms mēneša apstiprināta Līga Kondratjeva – cilvēks, kurš vairāk nekā 20 gadus strādā šajā vietā par bibliotēkas vadītāju.

“Šī mēneša laikā ir par ceļiem, jo lieti ir izskalojuši daudzus ceļus – šis tas jau ir novērsts un uzlabots,” stāsta Kondratjeva.  “Par daudzdzīvokļu māju – tur ir dažas problēmas, centīsimies arī tās novērst.”

Iedzīvotāji zvana arī ar ikdienišķiem jautājumiem – piemēram, kur atrast skursteņslauķi. Arī šādos gadījumos Kondratjeva spēj palīdzēt. Viņa uzsver, ka darbs tiek veikts pašvaldības budžeta iespēju robežās, bet motivācija un vēlme palīdzēt savējiem ir liela.

Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija) uzsver – šis pārvaldības modelis ir loģiska un budžetam draudzīga atbilde uz vietējo vajadzībām.

“Tas neprasīja neko no pašvaldības budžeta papildus. Šī te viena slodze, kas bija uz visu novadu, ir sadalīta piecās daļās.”

Viņš uzskata, ka viens cilvēks nevar pilnvērtīgi pārzināt visu novadu – tāpēc katrā pagastā nepieciešams savs pārvaldnieks, kurš zina vietējo situāciju.

“Lai viņi būtu savā veidā kā vēstnieki – cilvēku, uzņēmēju, tie, kas pagastā darbojas, saziņā ar pašvaldību. Un lai ir tas tiešais kontakts,” skaidro Krauklis.

Pašvaldībā uzsver – katrs pagasts un katra kopiena ir atšķirīga, tāpēc arī pārvaldības risinājumiem jābūt pielāgojamiem. Šobrīd ieviestais modelis tiek uzskatīts par labāko iespējamo esošajos apstākļos. Turklāt nākotnē to paredzēts papildināt ar iedzīvotāju padomēm, lai saikne starp vietvaru un sabiedrību kļūtu vēl ciešāka.

Valkas novada un pagastu ģerboņi.