Naktī uz 19. jūliju notikušais ugunsgrēks biedrības “Tavi draugi” noliktavā, kur bija sakrautas Ukrainai domātās mantas, izgaismoja informācijas vidi, kurā šī biedrība un pati palīdzēšana Ukrainai jau gadiem tikusi pārvērsta par izsmiekla un aizdomu objektu. Latvijas iedzīvotāju adītās zeķes “Telegram” kanālos kļuva par palīdzību “nacistiem”, vairāk nekā 74 000 ierakumu sveču – par joku par Latvijas nevarību, skolās vāktie konservi un higiēnas preces – par “kaujinieku” apgādi, bet bērnudārzu iesaistīšana pudeļu korķu vākšanā – par bērnu pieradināšanu pie kara.
Ziņu aģentūras LETA analizētie gandrīz 24 000 “Telegram” ierakstu rāda, ka runa nav tikai par atsevišķām ņirgām. Vietējās ziņas tika ideoloģiski pārveidotas, pārpublicētas savstarpēji saistītos kanālos un dažkārt pārtulkotas latviski, sistemātiski graujot uzticību ziedotājiem, skolām, uzņēmumiem un organizācijām, kas palīdzību nogādā Ukrainā. Pašlaik nav pierādījumu, ka šī retorika būtu izraisījusi noliktavas aizdedzināšanu vai ka uzbrucēji būtu darbojušies Krievijas uzdevumā. Taču fiziskais uzbrukums skāra to pašu palīdzības ķēdi, pret kuru gadiem bija vērsts informatīvais uzbrukums. Pēc ugunsgrēka tie paši kanāli, kuri iepriekš izsmēja biedrības darbu, jau piedāvāja pretversiju: aizdomas par Krievijas interesēm esot politiskas, bet vainīgi, iespējams, varētu būt paši ukraiņi.
Analizētajā “Telegram” ierakstu manipulatīvajā un naidīgajā saturā atkārtojas noturīga argumentu sistēma. Ukrainai nosūtīto palīdzību nozags vai pārdos. Tā atņem naudu vietējiem pensionāriem, skolām un slimnīcām. Tā paildzina karu. Savukārt ziedotāji labākajā gadījumā ir naivi cilvēki, kuri nesaprot, kam palīdz, bet radikālākajā versijā – kara kurinātāji un “nacistu” atbalstītāji.
Šie argumenti bieži ir savstarpēji pretrunīgi. Palīdzība vienlaikus tiek raksturota kā pilnīgi bezjēdzīga, jo tā pazudīs korupcijā, un kā ārkārtīgi bīstama, jo ļauj Ukrainai turpināt pretoties Krievijai. Pretruna nav šķērslis. Abas versijas ved uz vienu secinājumu – palīdzība Ukrainai jāpārtrauc.
Palīdzība kā “melnais caurums”
Viens no izplatītākajiem vēstījumiem ir apgalvojums, ka Ukrainai nosūtītā nauda un mantas noteikti tiks nozagtas, izšķērdētas vai pārdotas.
Par pamatu tam tiek izmantotas gan īstas korupcijas izmeklēšanas, gan nepārbaudīti apgalvojumi. Konkrēts pārkāpums tiek izrauts no sava konteksta un pasniegts kā pierādījums tam, ka uzticēties nedrīkst nevienai Ukrainas institūcijai vai palīdzības organizācijai. Pēc skandāla par Igaunijas biedrības “Slava Ukraini” līdzekļu izlietojumu uzmanība netika pievērsta tikai konkrētās organizācijas atbildībai. Gadījums tika izmantots, lai radītu priekšstatu, ka palīdzība Ukrainai kopumā ir krāpšanas nozare.
Līdzīgi rīkojās vairāki Baltijas tematikas kanāli, publicējot ziņas par Ukrainā izmeklētu saziedoto automašīnu pārdošanas shēmu. Atsevišķais kriminālprocess tika sasaistīts ar Latvijas politiķiem un izmantots, lai apšaubītu automašīnu ziedošanu vispār.
No tā, ka kādā palīdzības ķēdes posmā konstatēts pārkāpums, neizriet, ka tiek pārdotas visas automašīnas vai ka ziedojumus piesavinās visas biedrības. “Telegram” saturā šī robeža pazūd. Līdz ar to ierakstu mērķis nav obligāti pārliecināt lasītāju par viena konkrēta nozieguma detaļām – pietiek atstāt sajūtu, ka uzticēties nevar nevienam.
Ukrainai atdotais it kā atņemts Latvijai
Latvijas un Baltijas auditorijai īpaši pielāgots ir stāsts par “savējiem”. Palīdzībai Ukrainai tiek pretstatīti pensionāri, skolotāji, slimnīcas, pansionāti, ceļi un slimi bērni. Šajā argumentācijā tiek sajauktas pilnīgi atšķirīgas lietas – valsts budžeta izdevumi, uzņēmumu ziedojumi, privāti saziedotas mantas un brīvprātīgs darbs.
Cilvēka paša noadīts zeķu pāris tiek pasniegts tā, it kā tas būtu atņemts Latvijas pensionāram. Bērnudārzā savāktie plastmasas korķi drona iegādei – tā, it kā to dēļ palīdzību nebūtu saņēmis slims bērns. Uzņēmuma ziedojums – kā zaudējums visai Latvijas sabiedrībai. Tiek radīta mākslīga izvēle: palīdzēt Ukrainai vai rūpēties par Latvijas iedzīvotājiem. Iespēja darīt abus šajā stāstā nepastāv.
Tas ļauj palīdzību Ukrainai pārvērst nevis par diskusiju par tās lietderību, bet par morālu pārkāpumu pret “savējiem”. Ziedotājs vairs nav cilvēks, kurš izvēlējies atbalstīt kara upurus, bet gan cilvēks ar nepareizām prioritātēm.
Sveces, par kurām var pasmieties
2023. gada februārī “Tavi draugi” ziņoja, ka Latvijas iedzīvotāji izgatavojuši un Ukrainai nosūtījuši vairāk nekā 74 000 ierakumu sveču, kas veidotas no skārda bundžām, kartona un parafīna un izmantojamas siltumam un ēdiena gatavošanai.
“Baltnews” šo informāciju papildināja ar piebildi, ka Latvijai, līdzās Ukrainas karavīru apmācīšanai un “novecojušu Rietumu ieroču” sūtīšanai, vismaz labi padodas palīdzēt ar svecēm. “Pretstatā munīcijai ierakumu sveces ir Latvijas ražojums,” ironizēja kanāls. Sveču skaits un to praktiskā nepieciešamība netika apšaubīta, un par izsmiekla objektu kļuva palīdzības vienkāršība.
Šāds paņēmiens neprasa neko pierādīt. Nav jāpārbauda, vai sveces sasniegušas karavīrus un cik ilgi tās deg. Pietiek likt ziedotājam justies muļķīgi. No tā izriet, ka, ja palīdzību nevar pasludināt par nozagtu, to var vismaz padarīt smieklīgu.
Labdarības koncerts kļūst par “sabašu”
Tā paša gada vasarā “Tavi draugi” rīkoja labdarības koncertus angārā. Kā ieejas maksu varēja nodot arī Ukrainas karavīriem nepieciešamos gumijas zābakus. Pirmajā koncertā bija savākti 77 zābaku pāri un aptuveni 50 000 eiro.
“Baltnews” pasākumu nosauca par “sabašu” un ironizēja, ka 77 Ukrainas karavīri tagad būšot gumijas zābakos “ar Latvijas lūgšanām”. Ne savāktā summa, ne zābaku nepieciešamība netika apšaubīta. Par trūkumu tika padarīts pats ziedošanas veids – angārs, gumijas zābaki un cilvēku gatavība palīdzēt.
Vēlāk šis koncerts tika pieminēts jau citos ierakstos, atgādinot, ka biedrība iepriekš esot “izcēlusies” ar pasākumiem tukšos angāros.
Tas ir būtisks paņēmiens. Atsevišķas publikācijas nepaliek izolētas. Tās tiek sakrātas un izmantotas, veidojot organizācijai negatīvu biogrāfiju. Nākamajā reizē vairs nav no jauna jāpierāda, ka biedrība ir smieklīga vai aizdomīga, jo pietiek atgādināt par angāru, svecēm vai korķiem.
Trīs miljoni korķu un bērnudārzs
2023. gada nogalē “Tavi draugi” aicināja vākt plastmasas pudeļu korķus. Tos bija paredzēts nodot pārstrādei un par iegūto naudu iegādāties Ukrainā ražotus dronus. Vienam dronam būtu nepieciešami aptuveni trīs miljoni korķu.
Jelgavas politiķis Andrejs Pagors savā “Telegram” kanālā publicēja bērnudārza vecāku grupā izplatīto aicinājumu. “Kā jums tāda reklāma bērnudārzā?” viņš vaicāja. Pagors rakstīja, ka bērniem būtu jāvāc korķi slima bērna ārstēšanai, nevis dronam. Kanāls “Šproti trimdā” savukārt ironizēja, ka Ukraina pagaidām palikšot bez drona, jo vajadzīgais korķu daudzums vēl nav savākts.
Uzmanības centrā vairs nebija pārstrāde vai saziedotās naudas izmantojums. Bērnudārzs kļuva par vietu, kur bērnus it kā pieradina pie kara un militāras palīdzības.
Līdzīgs paņēmiens izmantots 2024. gada februārī, kad Jelgavas skolā vāca pārtiku, zeķes, apakšveļu, higiēnas preces, gāzes degļus un medikamentus vairākām Ukrainas armijas vienībām. “Baltnews” materiālu pieteica ar virsrakstu, ka Latvijas skolās vācot ziedojumus “ukraiņu kaujiniekiem”. Ar vienu vārdu konservi, šampūns un zeķes tika pārvērsti par aizdomīgu militāro kravu.
Savukārt skola no labdarības akcijas dalībnieces kļuva par institūciju, kas bērnus iesaista “svešā karā”.
Zeķes “nacistiem”
Visskaidrāk vietējo ziņu pārvēršana propagandas produktā redzama 2025. gada novembrī, kad “Tavi draugi” un “Latvijas pasts” aicināja ziedot Ukrainas aizstāvjiem zeķes, cimdus un citus siltus rokdarbus. Alekseja Stefanova “Telegram” kanālā akcija tika salīdzināta ar 1941. gadu, kad Latvijas iedzīvotāji adīja dūraiņus Vācijas armijas karavīriem. “Gadi iet, bet tradīcijas Latvijā nemainās: silti dūraiņi uz fronti nacistiem,” sākās ieraksts.
Tajā pašā dienā identisku tekstu ar norādi uz Stefanovu pārpublicēja kanāli “Латвийская кочка” un “Romans Samuļs/PRAVDA TV”. Nākamajā dienā tas parādījās kanālā “Baltijas tilts”. Pēc nepilnas nedēļas “InfoDefenseLV” publicēja teksta tulkojumu latviski.
Tā vienlaikus darbojās divas loģistikas ķēdes. Viena nogādāja adījumus biedrībai un tālāk Ukrainā. Otra nogādāja Latvijas auditorijai stāstu, ka adītāji turpina nacistiskās Vācijas atbalstīšanas tradīcijas. Šajā versijā ziedotājs tiek ierakstīts vēsturiskas kolaborācijas shēmā, kur adīt zeķes Ukrainas karavīram tiek pielīdzināts palīdzībai Hitlera armijai.
Tas ir solis no izsmiekla uz morālu apsūdzību. Kamēr cilvēks tiek saukts par muļķi, viņu mēģina pārliecināt neziedot. Kad viņš tiek pasludināts par “nacistu” atbalstītāju, pret viņu iespējams attaisnot arī naidīgumu.
Ziedo par daudz vai par maz – abos gadījumos vainīgs
Arī ziedojumu apjoms propagandas konstrukcijā nekad nevar būt “pareizs”. Ja palīdzības ir daudz, tas tiek skaidrots ar Baltijas valstu “rusofobiju”, sabiedrības militarizāciju un valsts propagandu. Ja ziedojumu kļūst mazāk, tas kļūst par pierādījumu, ka Ukraina cilvēkiem ir apnikusi un Rietumu solidaritāte sabrūk.
2023. gada jūlijā “Tavi draugi” vadītājs Ulvis Noviks atzina, ka ziedojumu intensitāte vairs nav tāda kā pilna mēroga kara pirmajos mēnešos. Viņš runāja par cilvēku nogurumu, vasaras periodu un kara kļūšanu par ikdienas fonu. Vienlaikus Noviks uzsvēra, ka pēc Kahovkas hidroelektrostacijas iznīcināšanas sabiedrība palīdzībai atsaukusies ļoti strauji.
“Anna News” šo interviju pieteica ar virsrakstu, ka “Ukrainas tēma apnikusi rūdītiem draugiem rusofobiem”. Identisku tekstu pārpublicēja kanāls “Baltijas izmirstošie”. Praktiska saruna par ziedojumu svārstībām tika pārvērsta politiskā atzīšanā, ka Latvijas sabiedrība no Ukrainas novērsusies. Novika minētā straujā atsaucība pēc Kahovkas katastrofas šajā stāstā kļuva mazsvarīga.
Ja ziedojumu būtu vairāk, arī tas tiktu izmantots pret biedrību. Tādēļ organizācijai nav iespējams sniegt atbildi, kuru nevarētu pagriezt tai par sliktu.
Tīkls, kuru var aktivizēt
Datu kopā redzams stabils kanālu loks, kurā vietējās ziņas tiek pārņemtas, ideoloģiski pārveidotas un izplatītas tālāk. Tajā atkārtojas “Baltnews”, “Латвийская кочка”, “Baltijas ēnas”, “Romans Samuļs/PRAVDA TV”, Aleksejs Stefanovs, “Baltijas izmirstošie”, “Šproti trimdā”, “Baltijas tilts” un citi konti.
Vienādu tekstu parādīšanās vairākos kanālos pati par sevi nepierāda centralizētu vadību. “Telegram” konti pārpublicē arī ziņu aģentūru materiālus, un datu kopā nav administratoru sarakstes, finansējuma dokumentu vai rīkojumu. Tomēr adījumu gadījumā redzams vairāk nekā nejauša vairāku kanālu interese par vienu tēmu: ir identificējams sākotnējais teksts, tā kopijas tajā pašā un nākamajā dienā un vēlāks tulkojums Latvijas auditorijai.
Līdzīgi “Anna News” teksts par ziedošanas nogurumu vārds vārdā nonāca kanālā “Baltijas izmirstošie”, norādot arī sākotnējo avotu.
Tas liecina par stabilu retranslācijas infrastruktūru, kuru iespējams aktivizēt atsevišķu vēstījumu pastiprināšanai. Ar datiem nepietiek, lai pierādītu vienu centrāli plānotu kampaņu pret “Taviem draugiem”, taču tajos redzamas kampaņveida epizodes – viens formulējums īsā laikā tiek nogādāts vairākām auditorijām.
Pēc uzbrukuma – vainīgi varētu būt ukraiņi
Pēc noliktavas aizdedzināšanas mainījās nevis kanāli, bet to uzdevums.
“Baltnews” pārstāstīja Valsts drošības dienesta (VDD) teikto par iespējamu dedzināšanu Krievijas interesēs un bez pierādījumiem piebilda, ka nebūtu pārsteigums, ja dedzinātāji izrādītos Latvijā dzīvojošie Ukrainas bēgļi. “Šproti trimdā” savukārt paziņoja, ka VDD esot “pasteidzies turēt aizdomās Krieviju”. Dienesta piesardzīgais formulējums, ka Krievijas interešu versiju nevar izslēgt, tika pārveidots apgalvojumā, ka Krievija jau faktiski pasludināta par vainīgu.
Tādējādi kanāli, kuri pirms uzbrukuma izsmēja biedrības zeķes, sveces, zābakus un korķus, pēc uzbrukuma nekavējoties piedāvāja divas pretversijas: Latvijas dienesti izmanto ugunsgrēku apsūdzībām pret Krieviju vai arī vainīgi varētu būt paši ukraiņi. Pierādījumi netika sniegti nevienai no šīm versijām.
“Telegram” dati neļauj secināt, kas aizdedzināja noliktavu un vai uzbrukums bija veikts Krievijas interesēs. Tie arī nepierāda, ka dedzinātāji bija lasījuši šos kanālus vai rīkojušies to iespaidā. Taču tie parāda secību. Vispirms tika apstrīdēta pati palīdzības sniegšana – to nozags, tā atņem naudu vietējiem un paildzina karu. Pēc tam tika diskreditēti cilvēki, kuri ziedo, skolas un uzņēmumi, kuri akcijās piedalās, un biedrība, kura palīdzību savāc. Kad šai organizācijai fiziski uzbruka, tika apšaubīta arī iespējamā Krievijas ieinteresētība un piedāvāts cits vainīgais.
Ierakstiem par ugunsgrēku un ņirgām par zeķēm un svecēm nav pierādīts kopīgs pasūtītājs, bet pilnīgi noteikti kopīgs ir mērķis. “Tavi draugi” kopš pilna mēroga kara sākuma nogādājusi Ukrainai palīdzību vairāk nekā 12 miljonu eiro vērtībā. Arī pēc ugunsgrēka biedrība darbu nepārtrauca. Uguns izpostīja vienu noliktavu, bet “Telegram” saturs gadiem bija vērsts uz kaut ko grūtāk atjaunojamu – sabiedrības uzticību visai palīdzības ķēdei.