Mūsdienu prasībām atbilstoša darba vide, moderns aprīkojums un reizē arī iespēja ātri reaģēt negadījumos vai krīzes situācijās. Daudzās vietās Latvijā ugunsdzēsējiem-glābējiem un arī citiem speciālajiem dienestiem līdz šim tas ir bijis ilgu gadu sapnis. Šobrīd var teikt, ka situācija mainījusies, un visā valstī jau ir izveidoti vai vēl top moderni Katastrofu pārvaldības centri. Deviņiem no tiem ir finansējums no Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļiem, arī Daugavpilī.
Ne vien minūtes, bet arī sekundes ugunsgrēkā vai kādā citā ārkārtas situācijā var būt izšķirošas. Tieši šo operativitāti un ātrāku reaģēšanu, ko tagad sniedz jaunais katastrofu centrs un modernā tehnika, visaugstāk vērtē VUGD Latgales reģiona Daugavpils 1. daļas ugunsdzēsēji.
“Komforts, ātrums, ļoti viegla vadāmība. Vēl plus ir tas, ka tā kā mašīna ir jauna, tu tiešām vari būt pārliecināts, ka varēsi ātri iedarbināt, ka mašīna nesasals notikuma vietā, kad to noslāpēs,” tā jauno tehniku vērtē autovadītājs Juris Grustāns.
“Salīdzinot ar veco depo, tad, lai izbrauktu vai iebrauktu garāžā, vajadzēja autocisternām saliekt spoguļus, jo vārti bija tik plati, cik viņi bija, bet cisternas arvien lielākas un lielākas palika. Tad tagad mums boksi ir ļoti lieli,” stāsta VUGD Daugavpils 1. daļas komandieris Dainis Slavinskis.
“Katastrofu pārvaldības centrā ir apvienoti vairāki dienesti. Ja parastajā depo bija tikai ugunsdzēsēji, tad šajā katastrofu pārvaldības centrā atrodas arī Iekšlietu ministrijas psihologi un informācijas centra darbinieki. Citos katastrofu pārvaldības centros atrodas arī neatliekamās palīdzības dienests. Katrā pilsētā laikam skatījās, kuriem dienestiem bija vajadzīgas jaunas telpas, vēl citās pilsētās ir arī klāt policija kopā ar ugunsdzēsējiem,” ar jauno katastrofu pārvaldības centru iepazīstina Dainis Slavinskis.
Jaunais centrs ir būtisks solis reģiona civilās aizsardzības un drošības stiprināšanā. Bez jaunajām telpām svarīgs aspekts ir tas, ka ir būtiski izlabojusies materiāli tehniskā bāze un glābēju aprīkojums.
“Tas ir hidrauliskais instruments ar akumulatora bateriju”, Juris Grustāns demonstrē ierīci, kura ir svarīga, piemēram, auto avārijās, kad nākas atbrīvot cietušos cilvēkus, un tagad tas var notikt daudz operatīvāk.
“Iepriekš vienmēr vajadzēja līdzi nest hidraulisko staciju, arī hidrauliskos pievadus. Tagad to visu var izdarīt viens cilvēks, tad vajadzēja, kā minimums divus cilvēkus. Paņem, uzspied pogu un sāc strādāt!” stāsta Juris Grustāns.
Protams, šīs jau nav vienīgās ierīces, kas tagad ir glābēju aprīkojumā un dod iespēju operatīvāk un efektīvāk veikt glābšanas darbus.
“Mēs šeit redzam mācību torni, kur mēs varam pilnveidot savas praktiskās iemaņas, dzēšot daudzstāvu ēkās un augstumā. Blakus tornim atrodas štāba konteiners, kas tiek izmantots ilgstošākos notikumos, kad ir nepieciešami daudzi iesaistītie resursi. Ir speciāls automobilis, kas viņu pārvieto, un tiek vadīts notikums no šī konteinera. Tas atvieglo darbu, jo visas vadības personas atrodas vienā vietā, komunikācija ir ļoti laba,” ar jaunumiem, kas tagad uzlabo darbu, iepazīstina vada komandiera vietnieks Jānis Leikuss.
Ir arī padomāts par to, lai atgriežoties no notikuma vietas, būtu iespēja komfortablāk veikt nepieciešamos tehnikas apkopes darbus.
“Šeit ir mazgāšanas bokss. Pēc notikumiem mēs šeit dzenam iekšā auto cisternas un šeit mazgājam, kas arī citās, vecajās daļās nebija. Mazgāja ārā, ziemā tas ir apgrūtinoši, ūdens sasalst,” iepazīstināt ar jaunajām telpām turpina Dainis Slavinskis. Viņš rāda arī telpas, kur glābējiem, atgriežoties no izsaukuma, ir iespēja izžāvēt spectērpus.
“Pārmaiņas ir ļoti pozitīvas tāpēc, ka mums, atbraucot uz šejieni, parādījās komandas gars. Iepriekš bija tā, ka viens otram uz galvas, jo telpas bija maziņas. Tad šeit ir ļoti plašas telpas un patīkami strādāt, komanda ir saliedētāka. Būsim pieejami cilvēkiem, darīsim visu, kas mūsu spēkos, lai glābtu dzīvības un palīdzētu,” viņš uzsver.
Daugavpils Katastrofu pārvaldības centra izveidē būtisks atbalsts ir Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna finansējums. Ar šo finansējumu Katastrofu pārvaldības centri tapuši arī citās pilsētās, piemēram, Madonā, Līvānos, Viļānos, arī Liepājā, Alsungā un pavisam drīz durvis vērs Katastrofu pārvaldības centrs Salacgrīvā, bet nākamajā gadā arī Alūksnē.