Saldū joprojām nerimst kaislības par kultūras nama ēku, kas sabiedrībai tika slēgta pirms vairāk nekā 10 gadiem. Lai arī pirms diviem gadiem no vientulības nogurusī ēka un zeme nodota Iekšlietu ministrijai katastrofu pārvaldības centra būvniecībai, iedzīvotāji neatlaidās un šī gada maijā vietnē Manabalss.lv vāca parakstus par īpašuma atgūšanu. Jūlija domes sēdē deputāti izskatīja šo kolektīvo iesniegumu un atzina, ka lēmums nav maināms. Kultūras centra ēkas vietā būs katastrofu pārvaldības centrs, bet kad un kā Saldus varētu tikt pie sava kultūras centra, domās īpaši izveidota darba grupa.
Liesma Kalve, sabiedrības pārstāve: “Kultūras nama ēka ir zaudēta kultūras lokācija, mēs esam darījuši visu, kas mūsu spēkos, bet atzīstam, ka cīņu esam zaudējuši, mēs to pieņemam cieņpilni, ar sapratni.”
Tā Saldus novada domes sēdē atzina sabiedrības pārstāve Liesma Kalve, kura līdz pēdējam cīnījās, lai Saldus kultūras centra ēka netiktu nojaukta. Ēkas nenovēršams beigu sākums bija 2014. gadā, kad toreizējais Saldus novada domes sasaukums nolēma dažu formālu tehnisku iemeslu dēļ kultūras namu slēgt.
“Tas iezīmēja vienas vēlīnā modernisma, es neteiktu, izcilas, bet lieliskas ēkas, kas ir iesēdināta brīnišķīgā pilsētas ainavā, pilsētvidē, beigu sākumu. Un nu šodien mēs esam pie konkrētām un nenovēršamām beigām,” turpina Liesma Kalve.
2023.gadā pašvaldība jau domāja par ēkas nojaukšanu, bet Iekšlietu ministrija, meklējot Saldū vietu katastrofu pārvaldības centra būvniecībai, šo atzina par labāko, un tā īsā laikā tā nonāca valsts īpašumā. Cerot, ka projektēšanas darbi nesokas tik raiti, iedzīvotāji šī gada maijā sāka parakstu vākšanu vietnē Manabalss.lv ar cerību atgūt īpašumu pašvaldībai, kultūras nama ēku nenojaukt, bet katastrofu centram ierādīt citu vietu. Ministrija to atzina par neiespējamu, jo jau bija noticis iepirkums un piesaistīts finansējums no Eiropas Savienības fondiem. Izskatot iedzīvotāju kolektīvo pieteikumu, arī Saldus novada deputātu vairākums balsoja, ka pieņemtie lēmumi vairs nav maināmi.
Dace Brodere, viena no iedzīvotāju pārstāvēm: “Žēl ir par to attieksmi. Un diemžēl, protams, tā vieta, mēs to pazaudēsim, mēs te dzīvojam, mēs zaudēsim to vietu, tas ir tas galvenais.”
Opozīcijas pārstāvis pārliecināts, ka vēl varēja lēmumu mainīt.
Eduards Šmits Saldus novada domes deputāts (“Saldus novadam”): “Tā teikt, atpakaļ nevar pagriezt tikai beigtu zirgu, bet visu pārējo mēs varam mainīt. Pirmkārt, ir vajadzīga tomēr Saldus domes politiskā nostāja šajā jautājumā, tāda šobrīd nav. Tātad nu mums atliek pieņemt šo lēmumu.”
Saldus novada domes priekšsēdētājs atzīst, ka pieņemtais lēmums ir bijis pareizs.
Māris Zusts, Saldus novada domes priekšsēdētājs (LZP): “Tas nenozīmē, ja neuzbūvētu katastrofu centru, mums būtu kultūras nams. Joprojām no 2014. gada valsts, Finanšu ministrija, Budžeta likums neļauj aizņemties pat šādam mērķim. Mēs esam zondējuši cauri Eiropas iespējas, sākot ar New bauhaus un kādām tik programmām, visur vienmēr ir veidojies strupceļš.”
Domes priekšsēdētājs arī uzsvēra, ka jau nākamajā doms sēdē tiks apstiprināta darba grupa, kurā aicinās arī sabiedrības pārstāvjus, lai kopīgi meklētu variantus kultūras nama izveidei Saldū.