“Katram ir tiesības būt mīlētam” – studente Daugavpilī rūpējas par bezsaimnieka kaķiem

Vienā no Daugavpils daudzdzīvokļu namu apkaimēm studente Maija izveidojusi desmit mājiņas cilvēku pamestajiem un tiem kaķiem, kas dzīvo uz ielas. Tajās patvērumu rod aptuveni 30 dzīvnieki. Mājiņas, barību un veterināro aprūpi jauniete lielākoties apmaksā pati, bet ikdienas rūpēs viņai palīdz apkaimes seniori. 

Daļa no kaķiem, kas šobrīd dzīvo ierīkotajās mājiņās, jau dzimuši uz ielas, citi savulaik bijuši mājas mīluļi, taču dažādu iemeslu dēļ saimnieki no viņiem atteikušies. Par viņiem jau trīs gadus rūpējas studente Maija, kura vēlējusies panākt, lai arī ielas kaķiem būtu droša vieta, kur dzīvot un saņemt barību.

“Mūsu galvenais mērķis ir pārvērst ielu par māju. Tas nozīmē, ka katram kaķim ir tiesības dzīvot, ēst, kad viņš grib, dzert, tiesības vienkārši būt mīlulim – būt mīlētam. Tāpēc es kā brīvprātīgais cilvēks un arī mūsu seniori, kuriem vairāk nekā 70-80 gadu, katru dienu baro tos kaķus, skatās, lai mājiņas būtu tīras,” stāsta kaķu aprūpētāja Maija Kuzņecova.

Pirms mājiņu uzstādīšanas Maija devusies pie apkārtējo namu iedzīvotājiem un skaidrojusi ieceri. Lai kaķus drīkstētu aprūpēt, bija nepieciešams vairākuma atbalsts. 

“Es staigāju pa dzīvokļiem, stāstīju katram cilvēkam, ka mēs šeit dzīvosim, mēs kaķus barosim, vai neesat jūs pret. Bija arī cilvēki, kuri bija pret un kliedza man virsū. Bet “par” bija vairāk cilvēku, tāpēc mums sanāca 51%, kuri atbild par to, ka mēs varam, bet bija grūti,” turpina  kaķu aprūpētāja Maija Kuzņecova. 

Kaķu aprūpe mēnesī Maijai izmaksā aptuveni 400 eiro. Ap 300 eiro tiek iztērēti barībai, bet vēl ap 100 eiro – veterinārajiem pakalpojumiem, tīrīšanas līdzekļiem un citām vajadzībām. Dažkārt palīdz dzīvnieku biedrības un patversme, kas nodrošina sterilizāciju vai veselības pārbaudi. 

“Vairāk baroju es un seniori par savu naudu, par mūsu finansējumu, meklējam dažus cilvēkus, kuriem nav vienalga. Varbūt viņi piedalīsies mūsu idejā,” stāsta Maija.

Apkaimes iedzīvotājas stāsta, ka kaķu aprūpētāji regulāri uztur kārtību un dzīvnieki apkārtējiem netraucējot. 

“Es redzu, ka viņi šeit tīra, vienmēr ir tīrs, vakar redzēju, ka viņa trauciņus paņēma un aizgāja izmazgāt. Un barību nes, pērk par saviem līdzekļiem. Viņi mīl dzīvniekus. Es domāju, ka nevienam netraucē, neviens nav sūdzējies, neesmu dzirdējusi,” stāsta apkaimes iedzīvotāja Ļena. 

“Es uzskatu, ka labestīgums ir labestīgums, sliktāk, kad ir otrādi, kad sit un ņirgājas, ne baro. Man pašai zem logiem ezīši dzīvo, visus baroju,” atzīst apkaimes iedzīvotāja Valentīna.

Tomēr ne visi pret mājiņām un kaķiem izturas saudzīgi. Dažas no tām jau sabojātas, tādēļ pie patvēruma vietām izvietotas zīmes ar aicinājumu dzīvniekus netraucēt, neņemt rokās un nebojāt mājiņas.

“Es ilgi domāju, ko man tur uzrakstīt, lai visi saprot. Tad galvenās ir šīs zīmītes, piemēram, netraucēt kaķus, lai bērni ar vecākiem skraida, bērni tos kaķus grib paņemt, bet kaķi baidās no tā,” par informatīvajām zīmēm stāsta Maija.

Katram aprūpētajam kaķim Maija izveidojusi arī aprakstu internetā, norādot tā aptuveno vecumu un raksturu. Dažiem dzīvniekiem jau izdevies atrast mājas, tomēr jauniete brīdina – ielas kaķa adopcija prasa pacietību. 

“Adoptētie ir, ņem kaķus, bet dažreiz cilvēki nesaprot, ka kaķis nav rotaļlieta, ka āra kaķis nav patversmes kaķis, mēs nevaram solīt, ka viņš neskrāpēs grīdas, ies uz tualeti,” skaidro Maija. 

Šobrīd Maija kopā ar apkaimes senioriem turpina rūpēties par bezsaimnieka kaķiem, cerot, ka ar laiku arvien vairāk no viņiem izdosies atrast īstas mājas, nevis tikai pajumti zem daudzdzīvokļu namu logiem, un ka dzīvnieku aprūpēšanā iesaistīsies arī Daugavpils pašvaldība.