Katra kļūda ūdenī var maksāt dzīvību

Sācies vasaras pēdējais mēnesis, un daudzi vēl steidz baudīt ūdens priekus upēs, ezeros vai jūrā. Biedrība “Peldēt droši” atgādina, ka katra pieļauta kļūda, neuzmanība vai pārgalvība var palielināt jau tā skarbo noslīkušo statistiku.

Peldēšanās ir viens no populārākajiem atpūtas veidiem vasarā, tomēr statistika ir skarba. Ik gadu ūdenstilpēs bojā aiziet ap simts cilvēku. Šogad Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) izcēlis jau 48 bojāgājušos. No tiem 28 šajā peldsezonā. Biedrība “Peldēt droši” jau astoto gadu  stāsta, rāda un atgādina, kas ir svarīgākais, lai ūdens prieki nepārvērstos par traģēdiju.

Pieaugušajiem tas, protams, ir atgādinājums, ka alkohols un pārgalvība nav savienojama ar peldēšanos. Tāpat kā atpūta pie ūdens ar bērniem nav atpūta pieaugušajiem, skaidro biedrības “Peldēt droši” peldēšanas trenere Agnese Gedrovica: “Noteikti tiem, kuri nemāk peldēt, vestītes ir obligātas, jo tās pasargās no noslīkšanas un bērniņu noturēs virs ūdens. Tikai ne flamingo, piepūšamos matračus un neko, kas ir piepūšams, jo tādējādi rodas pārliecība, ka mēs visu protam, varam, bet patiesībā tā nemaz nav.”

Turklāt vestes ir dažādu veidu un formāla tās uzvilkšana no noslīkšanas nepasargās, piebilst trenere.

Vislabāk iemācīties var darot, tāpēc arī nodarbībās bērni peld ar dažādām vestēm, dažādos stilos un apgūst zināšanas arī par slīcēju glābšanu. Par nodarbībām bērni ir sajūsmā, arī Emīlija no Jaunmārupes: “Ļoti interesanti un forši. Es uzzināju ļoti daudz ko jaunu, piemēram, kā var izglābt cilvēkus. Piemēram, ja viņš zaudējis samaņu, kā un kur jātur, lai viņu izglābtu.” Emīlija arī pati atzīst, ka, ejot peldēties, cenšas ievērot visus drošības pasākumus.

Drošas peldēšanas nodarbībām uzmanīgi līdzi seko arī pieaugušie, kuri atzīst, ka arī viņi šo to jaunu uzzinājuši. Agnese no Baložiem stāsta, ka jau vasaras sākumā klausījusies biedrības videolekcijas: “Tāpēc diezgan daudz zinājām. Es nezināju par to, ka glābējam pašam jāuzvelk glābšanas riņķis. Tas bija tas jaunais, ko es šodien uzzināju.”

Baudīt ūdenspriekus vēlas gan lieli, gan mazi, gan arī bērni ar īpašām vajadzībām. Tāpēc uz nodarbībām tētis atvedis arī Rūdolfu, kuram ir autiskā spektra traucējumi. Tētis Noreberts Trepša stāsta, ka neturēšot sveci zem pūra, bet ar iegūtajām zināšanām dalīšoties arī ar citu bērnu vecākiem.

Jautāts, vai bērnus ar garīgās attīstības traucējumiem var iemācīt peldēt, atbild: “Viennozīmīgi, viņi ļoti labi apgūst, un tieši peldēšana ir viens no sporta veidiem, kas palīdz mazināt autisko spektru. Notiek kustība. Tas pats, kas notiek uz ledus slidojot vai braucot ar velosipēdu. Viennozīmīgi ir jābūt klāt asistentam, lai kontrolētu bērnu plūsmu ūdenī, neskatoties uz to, vai viņš ir neirotipiskais vai bērns ar īpašām vajadzībām.”

Peldēšanas trenere atgādina, ka par labu peldētāju varot uzskatīt to, kurš var nopeldēt 200 metrus, tai skaitā 150 metrus uz krūtīm un 50 uz muguras. Latvijā tādi esot tikai 6%.