Šodien ir Starptautiskā pretkorupcijas diena. Latvijā trauksmes celšanas mehānismi ieviesti pirms vairāk nekā sešiem gadiem. Tas būtiski uzlaboja sabiedrības iespējas drošā veidā ziņot par nelikumībām, pārkāpumiem vai citu rīcību darba vidē, kas var kaitēt sabiedrības interesēm.
Šodien Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pasākumā “Redzi. Dzirdi. Runā: trauksmes celšana šodien un rīt” informēja, kā cilvēkiem droši ziņot par nopietniem pārkāpumiem savā darba vidē, neriskējot ar negatīvām sekām.
Sešus gadus par trauksmes celšanas jautājumu koordinēšanu atbildēja Valsts kanceleja, taču no nākamā gada šīs funkcijas pārņems KNAB. Šis solis ļaus ziņojumus izskatīt institūcijā ar neatkarīgu statusu un plašākām pilnvarām pretlikumību atklāšanā.
Kā norāda KNAB priekšnieks Jēkabs Straume: “Trauksmes celšana un ziņošana par koruptīviem pārkāpumiem ir ārkārtīgi būtiska mūsu darba sastāvdaļa. Daļu no informācijas, kuru saņemam par iespējamiem korupcijas gadījumiem, saņem no trauksmes cēlājiem.”
Saņemtie ziņojumi tiek profesionāli izvērtēti, un, ja tie apstiprinās, tiek uzsāktas pārbaudes vai izmeklēšana. Šāda sistēma palīdz laikus atklāt pārkāpumus un veicina atklātību gan valsts pārvaldē, gan privātajā sektorā.
Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs piebilst, ka līdz šim šajā jomā ieguldīts daudz darba: “Valsts kancelejas un citu ministru loma bija tieši izveidot šo kontaktpunktu. Izstrādāt šo mehānismu, kā mēs varam ērtāk, drošāk izmantot šo kontaktpunktu, lai vairotu cilvēkiem uzticību par to, par ko viņi ceļ trauksmi. Darbs ir turpināms. Tas turpināmais darbs ir tieši pie sabiedrības skaidrošanas, informēšanas un uzticības vairošanas.”
Eksperti uzsver, ka trauksmes celšanas mehānisms jau ir devis būtisku ieguldījumu sabiedrības drošībā, ļaujot cilvēkiem ziņot par pārkāpumiem darba vidē, vienlaikus saņemot aizsardzību pret iespējamām nelabvēlīgām sekām.
Savā prezentācijā par trauksmes celšanas likumu Valsts kancelejas konsultante labas pārvaldības jautājumos Inese Kušķe skaidroja, kas ir trauksmes cēlāks likuma izpratnē: “Tas var būt ikviens Latvijas iedzīvotājs, kurš ir strādājošs. Ja savā darba vietā kādu dienu novēro iespējamu pārkāpumu un šis pārkāpums skar plašas sabiedrības intereses.”
Trauksmes celšanas mehānisma mērķis ir nodrošināt, lai ikviens darbinieks droši varētu ziņot par nopietniem pārkāpumiem savā darba vietā. Svarīgākais mehānismā ir trauksmes cēlēja aizsardzība. Tāpēc ziņošana notiek konfidenciāli, un informācija par trauksmes cēlēja identitāti tiek aizsargāta.