Starptautiskās pretkorupcijas organizācijas “Transparency International” publicētajā jaunākajā Korupcijas uztveres indeksā (KUI) Latvijas rādītājs, atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, pēdējā gada laikā ir pasliktinājies, līdz ar to Latvijai nav izdevies sasniegt Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam (NAP) nosprausto mērķi, aģentūru LETA informēja biedrībā “Sabiedrība par atklātību – Delna” (“Delna”).
2024.gada KUI Latvijas rezultāts ir pazeminājies par vienu punktu, atkārtoti sasniedzot 59 punktus jeb 2021. un 2022.gada līmeni. Pēdējo desmit gadu laikā Latvijas rezultāts ir svārstījies robežās no 55 līdz 60 punktiem, neuzrādot stabilu ilgtermiņa izaugsmi.
Kā uzsver “Delna”, Latvijas jaunākais rezultāts skaidri parāda to, ka nav izdevies sasniegt NAP nosprausto mērķi – 2024.gadā KUI iegūt 64 punktus, kā arī ir ļoti apšaubāms, ka 2027.gadā izdosies iegūt noteiktos 67 punktus.
Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kur rezultāts šogad ir krities. Analizējot ilgtermiņa tendences, var secināt, ka gan Igaunijā, gan Lietuvā ilgtermiņā KUI tomēr ir stabilāka izaugsmes tendence nekā Latvijā. Igaunija saglabā 76 punktus, savukārt, Lietuva, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir pakāpusies par diviem punktiem, sasniedzot 63 punktus – tās visu laiku augstāko rezultātu.
2024.gadā Eiropas Savienības (ES)/Rietumeiropas vidējais rādītājs KUI ir 64 punkti, savukārt Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu (OECD) vidējais rādītājs ir 65, kas ir par vienu punktu zemāk nekā gadu iepriekš.
Kā norāda “Delna”, Latvijā iztrūkst sistēmiska darba cīņā ar korupciju, un tas arī atspoguļojas KUI rezultātos pēdējos desmit gados, tāpēc, lai uzlabotu politisko godaprātu, mazinātu publiskās naudas izšķērdēšanu un sarunāšanu publiskajos iepirkumos, kā arī veicinātu izpratni par biznesa godaprātu, atbildīgajām institūcijām bez vilcināšanās ir jāpieņem pārdomāti un uz uzlabojumiem vērsti lēmumi, kas ne vienmēr ir glaimojuši un kas pieprasa papildu darbu par jomu atbildīgajiem.