Krāslavas novadā uzstāda piemiņas plāksnes neidentificētiem bojāgājušajiem migrantiem

Šodien Krāslavas novadā Zaščirinas kapsētā biedrība “Gribu palīdzēt bēgļiem” uzstādīja vairākas kapu plāksnes cilvēkiem, kuri gājuši bojā Latvijas teritorijā pēc nelikumīgas robežas šķērsošanas no Baltkrievijas puses un ir apbedīti kā neidentificēti, ar mērķi saglabāt šo cilvēku piemiņu un fizisku vietu, kur tos varētu apciemot tuvinieki, ja tādi tiks atrasti. Kopš 2023.gada oktobra līdz šim brīdim kopumā Latvijā bojā gājuši un kā neidentificēti apbedīti desmit cilvēki. 

“Sākotnēji nebija arī šis uzlikts, apbedītas šīs divas personas. Tālāk nepagāja nemaz tik daudz laika, tika atrasta viena sieviete, tas jau bija novembris, un šeit jau apbedīja vienu personu februārī 2024. gadā,” rādot apbedījuma vietas stāsta biedrības “Gribu palīdzēt bēgļiem” valdes locekle Anna Griķe.

Vidzemes televīzija

Cilvēkus, kuri gājuši pēc nelikumīgas robežas šķērsošanas, apbedī tās pašvaldības, kuru teritorijā mirstīgās atliekas ir atrastas, taču tālāka šo apbedījuma vietu apkopšana netiek plānota.

Anna Griķe, biedrības “Gribu palīdzēt bēgļiem” valdes locekle: “Mēs no biedrības relatīvi ātri sekojām līdzi šim, jo mēs tajā laikā strādājām pie pētījuma par cilvēkiem vispār, kas iet bojā pie Eiropas Savienības Baltkrievijas robežas Tad, kad mēs arī sākām strādāt pie šī jautājuma, mēs arī sapratām, ka mēs tā nevaram viņus īsti atstāt. Varbūt kaut kādas cilvēcības mudināti mēs nolēmām, ka vajag uzlikt šīs te piemiņas plāksnes, jo pie biedrības arī vēršas ģimenes, radinieki, kas grib atrast savus tuviniekus.”

Anna Griķe piebilst, ka tā ir ierasta prakse arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, ka nevalstiskais sektors ir tas, kas uzņemas rūpes par šo neidinteficēto migrantu kapu vietām.

Vidzemes televīzija

Pašlaik kapu plāksnes izliktas pieciem vīriešiem, vienai sievietei un vienai personai, kuras līķis tika atrasts jau sadalīšanās posmā. Kāda cita sieviete, kuras mirstīgās atliekas atrastas maijā, vēl tiek identificēta. Zaščirinas kapos ir nolemts apglabāt visas Krāslavas novadā atrastās šādu personu mirstīgās atliekas.

“Pirmais tika atrasts Ezernieku pagastā, un neatstās taču viņu neapbedītu, un izvēlējāmies tos kapus, tāpēc, ka var pie viņiem ziemā arī piebraukt. Viņi ir blakus ceļam, un tur bija arī kā brīva vieta,” stāsta Ezernieku un Svariņu pagastu pārvalžu vadītājs Jānis Andžāns.

Kristiāna Blūma, biedrības “Gribu palīdzēt bēgļiem” biedre, brīvprātīgā: “Kāpēc man šie jautājumi ir svarīgi? Tāpēc, ka Latvijā tieši šīs tēmas, kas ir saistītas ar patvēruma meklētājiem, kas šķērso robežu ar Baltkrieviju, par šī tēmām netiek runāts pietiekami, manuprāt. Cilvēki, varbūt arī tie stāsti, bieži vien tiek stereotipizēti, un šī iemesla dēļ, manuprāt, ir svarīgi par šīm tēmām runāt atkal un atkal, un kaut kādā ziņā piešķirt šiem cilvēkiem un šiem stāstiem sejas un atcerēties to, ka, jā, šie ir cilvēki.”

Vidzemes televīzija

Par šāda veida cilvēku mirstīgo atlieku identifikāciju un apbedīšanas procesu ir atbildīga pašvaldības policija un Sociālais dienests, kas arī sedz ar apbedīšanu saistītās izmaksas. Kapu plāksnes neidentificētajiem bojāgājušajiem robežšķērsotājiem savukārt izliktas par biedrībai ziedotajiem līdzekļiem.

Jāpiebilst, ka pagājušajā gadā novembrī biedrība izlika divas kapu plāksnes arī Augšdaugavas novada Skrudalienas pagasta Vecajos Silenes kapos diviem vīriešiem, kuri kā neidentificēti tika atrasti pierobežā pērn martā un maijā.