Krauklis: “Dotācijas nepiešķiršana ir politiskās gribas trūkums”

Nākamgad Valkas novadam prognozēts zemākais iedzīvotāju ienākumumu nodokļa pieaugums valstī. Vienlaikus strauji augs dažādi ar valsts lēmumu noteikti izdevumi – minimālā alga, atalgojums pedagogiem un citi. Jau ziņots, ka novads nonācis finanšu grūtībās un, lai pārrunātu šo situāciju, uz Valku vizītē devās viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars.

Valkas novads ir mazākais Latvijas novads ar vismazākais iedzīvotāju skaitu no visām pašvaldībām. Tas ir izaicinājums, jo līdz ar to arī nodokļi, kurus novads saņem, ir mazāk. Savukārt pašvaldībai sniegtajām funkcijām jābūt līdzvērtīgām citiem novadiem. Valkas novada vadība tikšanās laikā prezentēja pašvaldības finanšu situāciju šajā gadā un kāda tā būs nākamajā, kad augs dažādi izdevumi, kā arī skaidroja, kāpēc nākamā gada budžetā nepieciešami papildu līdzekļi.

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars (JV): “Šobrīd ir situācija, ka Valka ir viena no pašvaldībām, kurā pieaugums tieši ieņēmumu daļā budžetā ir mazāks nekā citās pašvaldībās. Tanī pat laikā pagājušajā gadā šis pieaugums Valkas budžetā bija lielāks, ja mēs salīdzinām ar citām pašvaldībām. Ņemot vērā mūsu kopējo rāmi, kā veidojas pašvaldības budžeti, ir diezgan liela dažādība gadu no gada. Jā, Valka uzstāj, ka šajā gadījumā ir nepieciešama kāda īpaša dotācija, un šeit man ir jāsaka, ka nav paredzēta īpaša dotācija, ņemot vērā finanšu aprēķinu pašvaldībām.”

Jau ziņots, ka Valkas novada pašvaldības finanšu situāciju negatīvi ietekmē vairāk nekā 1000 Igaunijā deklarētu Valkas iedzīvotāju un šie nodokļi nenonāk pašvaldības, bet kaimiņvalsts budžetā. Pašvaldība jau vairākus gadus lūgusi valsti to ņemt vērā.

Plānojot budžetu nākamajam gadam, Valkas novada priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis norāda, ka pietrūkst aptuveni trīssimts tūkstoši eiro: “Šie 300 tūkstoši eiro ir mazāk nekā 3 Finanšu ministrijas vadošo ierēdņu algas gadā. Iedomājieties, pateikt, ka valsts to nevar atļauties. Piedevām, ja iepriekšējos gados tas ir bijis, tad pateikt, ka tagad tas būs ārpus sistēmas un sagraus visu sistēmu. Manā skatījumā tas ir politiskās gribas trūkums. Savā ziņā tas ir apzināts lēmums. Valkas novada iedzīvotāji tiek nostādīti otrās šķiras iedzīvotāju lomā.”

Pašvaldība jau šobrīd veic arī citas darbības, lai samazinātu izdevumus, piemēram, tiks likvidēta Kultūras pārvalde. Tāpat pašvaldība meklē risinājumu, kā atgūt gadu gaitā iedzīvotāju uzkrāto parādu virs miljona eiro par siltumapgādi. Vēsturiski bija izveidojies modelis, ka siltumu no privātā ražotāja pērk pašvaldība un iekasē maksājumus no iedzīvotājiem. Turpmāk līgumu ar siltumražotāju slēgs SIA “Valkas namsaimnieks”, tādējādi pašvaldība vairs tieši nenorēķināsies par siltumenerģiju.

Lai arī šī tikšanās beidzās bez cerētā rezultāta, ministrs ar domes priekšsēdētāju vienojās, ka Valkas novads sagatavos datus par tiem iedzīvotājiem, kuri ir deklarējušies Valgas pusē, bet saņem pašvaldības pakalpojumus Valkā, piemēram, izglītību. Arī ministrs norādīja, ka tā ir problēma, kurai jāmeklē risinājums.

Jāatgādina, ka iepriekš ministrs Raimonds Čudars bija izteicies – ja Valkas novada pašvaldība nespēs tikt galā ar budžetu, varētu apsvērt iespēju to pievienot kādam no blakus esošajiem novadiem. Šajā tikšanas reizē par šo abas puses gan nerunāja. 

Pēc tikšanās ministrs sacīja, ka nākamā gada maijā ministrijai būs jāsniedz parlamentam ziņojums par 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas ietekmi un situāciju. Viens no jautājumiem – vai var nodrošināt līdzvērtīgu pakalpojumu iedzīvotājiem tieši iedzīvotāju ziņā relatīvi mazskaitlīgās pašvaldībās.