Žaklīna Orlovska jau ceturto gadu ir Viļakas jaunatnes lietu speciāliste. Pēc vidusskolas iestājusies Latvijas Universitātē (LU), kur studējusi par sākumizglītības skolotāju nepilna laika klātienē, un paralēli šīm studijām mācījusies arī Šveicē, pinveidojot valodu prasmes. Tā kā tas bija Covid-19 pandēmijas laikā, pēc kuras ierobežojumu atcelšanas arī LU studijas atgriezās klātienes formātā, bijis jāizlemj, vai palikt Šveicē, vai atgriezties mājās. Žaklīnas ģimene un arī otrā pusīte tobrīd bija Latvijā, un meitene nolēmusi atgriezties. Radusies arī iespēja sākt darbu Jaunatnes lietu speciālistes amatā, kas izrādījās Žaklīnas aicinājums.
“Es gribētu lai jaunieši, kas atgriežas laukos, ir to svaigo ideju nesēji, kas parāda vietējiem, ka arī šeit var būt daudzveidīgas un interesantas aktivitātes, radot vidi, kurā cilvēkiem ir patīkami dzīvot,” viņa saka.
Kā radās ideja par kucēnu jogas nodarbību organizēšanu?
Tas laikam bija vairāk no privātā sektora, jo vecākiem ir divi labradori, kam piedzima kucēni. Un vienā dienā man ienāca prātā ideja – kāpēc gan neuzrīkot kucēnu jogu? Jo mēs esam pašā Krievijas pierobežā, un tā tikšana uz Rīgu, kur šāda iespēja pastāv, daudziem ir ļoti ierobežota. Tad nu es mēģināju dabūt rokā jogas vadītāju, jo pati es jogu nevadu, bija nepieciešams kvalitatīvs pasniedzējs ar pieredzi. Pēc ieteikumiem uzrunāju jogas instruktori Ilonu Čakāni, un viņa arī piekrita. Un tad arī realizējām šo ideju, kopumā aizvadītas divas nodarbības. Plāns jau sākotnēji nebija ar šo pasākumu gūt pelņu vai pārvērst ikdienas aktivitātē, bet gan radīt vidi iedzīvotājiem, kur var pamēģināt kaut ko jaunu, esot tālu arī no lielajiem mūsu valsts centriem.
Viļakā organizētā kucēnu jogas nodarbība, kurā dalībnieki vingro svaigā gaisā, kamēr rotaļīgie kucēni brīvi pārvietojas starp cilvēkiem.
Uzziņai: Kucēnu jogā ir divi spēcīgi stresa mazināšanas faktori, pirmais no kuriem pirmais ir apzinātība – ir dokumentēts, ka tradicionālās jogas prakses pazemina kortizola līmeni un mazina trauksmi. Sistemātiskajā pārskatā, kas publicēts žurnālā “Uzvedības medicīna”, ziņots, ka regulāra jogas prakse var ievērojami samazināt uztverto stresu un kortizola līmeni. Otrs ir “kucēna efekts” – pierādīts, ka mijiedarbība ar suņiem pazemina asinsspiedienu un samazina stresa hormonu līmeni. Pētījumi par to ir apstiprināti jau 20. gadsimta beigās (1983) žurnālā “Nervu un garīgo slimību žurnāls”, kas liecina, ka cilvēku un dzīvnieku mijiedarbībai var būt nomierinoša ietekme uz sirds asinsvadu un stresa marķieriem. Lai gan tradicionālā joga piedāvā daudzus fiziskus ieguvumus, kucēnu pievienošana rada unikālas priekšrocības kā palielināta kustību mainība (mijiedarbība ar kucēniem pozu laikā dabiski ievieš mikrokustības, kas uzlabo muskuļu iesaisti), uzlabots līdzsvars (kucēnu mijiedarbības neparedzamība uzlabo korsetes muskuļu stabilitāti, veicinot labākas stājas veidošanos), uzlabota lokanība (rotaļīgā vide veicina dabiskas stiepšanās kustības, papildinot standarta jogas pozas).
Vispār kucēnu joga ir veselīga ne tikai cilvēkiem, bet arī pašiem kucēniem – viņi mācās socializēties, komunicēt ar cilvēkiem. Notiek tas pavisam vienkārši – teritorijā, kur notiek jogas nodarbība, kas mūsu gadījumā bija ārā, svaigā gaisā, vienkārši atrodas šie te kucēni, kas var pieskriet pie dalībniekiem jebkurā brīdī, paspēlēties, paraut ar zobiem paklājiņus, aiznest prom kādu botu, paspēlēties. Otrajā nodarbībā mēs arī paeksperimentējām, uzliekot kucēnus uz cilvēkiem un skatoties, kā cilvēks tur līdzsvaru un kā kucēns to dara, te jogas instruktore pat pasmējās, ka izskatās, ka mani kucēni ir akrobāti.
Kucēni piedalās jogas nodarbībā.
Cik veciem ir jābūt kucēniem, lai tie varētu piedalīties kucēnu jogas nodarbībās?
Principā ir tā, ka mūsu kucēniem bija mazāk kā divi mēneši, kad notika pirmā kucēnu joga, un mans novērojums ir, ka viņi šajā vecumā daudz vairāk piekusa, un nodarbības beigās, tāpat kā cilvēki, bija noguruši un ļoti klātesoši. Otrajā nodarbībā, kad tie jau bija nedaudz paaugušies, kucēni bija daudz žiperīgāki, viņiem arī attīstās maņas kā oža, tā ka daudz vairāk reaģēja arī uz smaržām, un nodarbības beigās viņiem vēl bija spēks paskriet un apavus panēsāt pa teritoriju. Tāpēc mans novērojums ir, ka līdz diviem mēnešiem ir labākais laiks, kad integrēt kucēnus šajās nodarbībās.
Vai notiks vēl nodarbības?
Šogad ticami ka nē, jo tas bija tāds eksperiments – pamēģināt. Tā doma bija sākotnēji organizēt tikai vienu nodarbību, bet, reaģējot uz cilvēku interesi, organizējām arī otru nodarbību. Domāju, ka arī sākotnēji cilvēkiem līdz galam nebija skaidrs, kas tā kucēnu joga tāda ir, bet, pēc mūsu pirmās nodarbības publikācijas, interese radās. Arī šobrīd ienāk jautājumi jau par trešo nodarbību, taču domāju, ka tā nenotiks. Nākamgad, ja kucēni būs atkal, iespējams, atkārtosim arī nodarbības, bet tā ir tāda vairāk ekskluzīva, intīma pieredze, nevis kaut kas, ko vēlamies darīt masveidā.
Kucēnu joga Viļakā.
Vai un kā kucēni tika sagatavoti nodarbībām?
Kucēnus apskatīja vetārsts un kinologs, tiem tika veikta čipošana un visas pārējās procedūras, atbilstoši likumdošanai. Rīgas pusē, no kā es baidījos un kāpēc arī konsultējos pirms tam ar speciālistiem, tur kucēni pirms nodarbībām tiek ļoti dehidrēti, lai telpās nebūtu urinēšanas un šīs te smakas, tāpēc mans pirmais uzstādījums arī bija, ka šīs te nodarbības notiek dabā – ja kucēns grib aiziet padzerties, viņš padzeras, ja grib aiziet nokārtoties – dara arī to.
Kāds bija nodarbību apmeklējums un apmeklētāju reakcija?
Sākotnēji mēs ļoti uztraucāmies, jo šī bija jauna pieredze gan man, gan nodarbību vadītājai, tādēļ pirmajā nodarbībā mēs neņēmām vairāk par 7 cilvēkiem, lai saprastu, kā viss izdosies. Tā arī bija – mums bija 7 apmeklētāji, palīdzēja arī mani ģimenes locekļi, jo, kad 6 kucēni skraida apkārt, ir nedaudz jāseko, lai viņi neaizbēg vai paši negūst kādu traumu. Un viss tiešām bija labi, kucēniem ļoti patika nodarbību apmeklētāji. Otrajā reizē mēs nolēmām nedaudz palielināt šo te apmeklētāju skaitu, un mums bija 12 dalībnieki. Atsauksmes – paldies vārdi un smaidi, gan kucēni, gan dalībnieki ļoti izbaudīja, un daudzi devās mājās ar pārdomām par to, ka, iespējams, arī savās mājās grib kucēnu.
Jogas dalībnieks.
Kāds ir vidējais apmeklētāja profils?
Jogas nodarbības vispār Iesaka apmeklēt no 16 gadu vecuma. Mūsu nodarbības apmeklēja tikai sievietes, mūsu pusē vīrieši uz šādām nodarbībām nenāk, tas laikam ir saistīts ar stereotipiem, bet pārsvarā tās bija dāmas, vecumā no 25 gadiem un uz augšu. Liela daļa apmeklētāju bija no Balviem.
Kāda kopumā Viļakā ir pieredze sporta aktivitāšu organizēšanā un apmeklējumā?
Man šķiet, ka mūsu pusē no šīs pieredzes izvairās, no jaunām lietām iespējams arī baidās. Mūsu novada centrā Balvos tas ir daudz attīstītāk. Šeit tomēr vairāk viens pavelk otru. Protams, projektu ietvaros pie mums notiek nodarbības, ir arī pieprasījums, bet jogai nav tik liels pieprasījums un nav arī, kas īsti pasniedz. Domājot par apmeklējumu, arī jāsaka, ka, iespējams, lielai daļai cilvēku ir tuvākas ierastākas fiziskas aktivitātes, kā, piemēram, dārza darbi.
Ja runājam par Tavu darbu ar jauniešiem – cik daudz un cik aktīvi ir jaunieši Viļakā?
Ir tā, ka es strādāju gan ar bērniem, gan jauniešiem, un mūsu pluss ir tas, ka Jauniešu māja atrodas pāris minūšu gājienā no skolas, tāpēc pēc mācību stundām mums ir liela noslodze, jaunieši labprāt pavada laiku šeit. Par jauniešiem, kas ir manā vecumā (23), statistika nav slikta, es teikšu tā. Bariņš jauniešu, kas ir atgriezušies, kam ir lielas darba spējas un izcilas idejas, un te viens iedvesmo pārējos, kas parāda arī jaunākajiem, ka dzīvot laukos ir forši un ir iespējams. Bieži vien laukos ir tas, kas nav pilsētās – te ir daudz vairāk vietas izplesties un realizēt savas idejas, piesaistot, piemēram pašvaldības vai Eiropas Savienības projektu finansējumu. Arī nekustamais īpašums te ir lētāks. Es arī šogad jau otro reizi startēju pašvaldības organizētajā projektu konkursā ar ideju, ko pagājušogad nesanāca realizēt, taču šogad, to pārveidojot un uzlabojot, man izdevies iegūt finansējumu tās realizācijai.
Kucēnu joga Viļakā.
Tas uzdevums šeit ir iemest jauniešiem āķi lūpā, ka arī šeit var kvalitatīvi būvēt savu dzīvi – jebkuru ideju var apaudzēt, pielāgot un realizēt jebkurā vidē, un man ir prieks, ka arī šogad no 12. klašu absolventiem dzirdu, ka viņi ir ieinteresēti atgriezties uz dzīvi novadā. Un arī kucēnu joga – tas viss ir tādēļ, lai parādītu, ka arī šeit, laukos, ir tādas pat iespējas, kā lielajās pilsētās, galvenais ir darīt.
Kucēnu joga Viļakā.