Kuldīgas novada muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā esošās senās greznās durvis dažādu jomu speciālistiem interesei izraisījušas vienmēr. Vispirms jau, cik tām gadu? Durvju dekori raksturīgi vēlās renesanses jeb manierisma periodam, un vairāki mākslas zinātnieki sākotnēji tās datējuši ar 17. gadsimta otro ceturksni, bet nu tiek pieļauts, ka tās varētu būt vecākas – jau 16. gadsimta beigas un 17. gadsimta sākums. Visticamāk, ka tās reiz kalpojušas par ieeju Kuldīgas pilī, kas bija nozīmīgākais Livonijas ordeņa nocietinājums Kurzemē.
Durvis muzejā pamanīja arī dendrohronologs Māris Zunde, kurš ir šobrīd vienīgais Latvijā, kas specializējas tieši senu koka izstrādājumu datējumos, pētot koka gadskārtas.
Māris Zunde, LU Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks, Dendrohronoloģijas laboratorijas vadītājs: “Tieši šī dendrohronoloģiskā metode ļauj datēt ar viena gada precizitāti, ja vien ir saglabājusies pēdējā gadskārta. Būtībā nav citas eksaktās metodes, kas varētu tik precīzi datēt.”
Skrundas televīzijas foto
Māris Zunde piedāvājis izpētīt arī šīs senās durvis. Tomēr tas izrādījies sarežģītāk nekā sākumā licies. Pirmkārt, tās izgatavotas no oša, nevis ozola kā visu laiku domāts.
“Oša hronoloģija šeit, Latvijā, nav izstrādāta vispār, tas ir tāds retāks koks, kas tiek izmantots celtniecībā vai kaut kādā būvniecībā. Otrkārt, tur bija ļoti, ļoti šauras gadskārtiņas, kas ir ļoti grūti fiksējamas, jo to nevar mērīt tieši ar binokulāro lupu, jo tās durvis vairs nevar dabūt zem. Vajadzēja foto ceļā mēģināt tās fotografēt, un līdz ar to tur tās kļūdiņas. Kuldīgas durvis sastāv no trīs dēļiem. Es konstatēju, ka tie visi ir ņemti no viena un tā paša koka stumbra. Parasti aplievas uz koka šādām stabilām konstrukcijām atdala, jo tās vairāk deformējās un ir mazāk izturīga aplievas daļa, ja salīdzina kodolkoksnes daļu, tad tā bija atcirsta. Tas nozīmē, ka tās pēdējās gadskārtiņas tur arī nebija,” norāda Māris Zunde.
Inna Rozentāle stāsta: “Tas ir hercoga Vilhelma laiks šeit, Kuldīgā, un ir zināms, ka viņš šajā laikā arī ir labiekārtojis pili. Ņemot vērā, ka Kuldīga ir arī UNESCO sarakstā, šādas te detaļas pētot, mēs izzinām pils stāstu, mēs izzinām šajā gadījumā hercogu laika stāstu un iegūstam aizvien jaunus secinājumus, jaunu informācija par mūsu vēsturi.”
Šīs durvis bijušas noderīgas arī Bauskas pils restaurācijas laikā, tās izmantotas par paraugu atjaunotās hercogu pils ārdurvju izgatavošanā.
Skrundas televīzijas foto