Kur paliek 8000 tonnu izlietotās motoreļļas?

Savu laiku nokalpojusī motoreļļa, ja tā nenonāk kādā no pārstrādes rūpnīcām, ir viens no bīstamākajiem atkritumiem, kas piesārņo gaisu, grunti vai ūdeni. Pašreiz atbilstoši savākti un pārstrādāti tiekot tikai 45% no Latvijas tirgū pārdotajām eļļām. Lai aktualizētu problēmu un aicinātu ikvienu veco motoreļļu nodot pārstrādei, no šodienas līdz 10. novembrim tiek rīkota akcija “Nodod motoreļļu pirms tā nodod tevi!”

Ik dienu pa Latvijas ielām un ceļiem pārvietojas tūkstošiem automašīnu, kuru darbības procesam nepieciešama arī eļļa. Vairums autovadītāju motoreļļu maina servisos, tomēr tas ne vienmēr nozīmē, ka izlietotā eļļa tiks atbilstoši savākta un nodota pārstrādei.

Foto: Vidzemes televīzija

SIA “Zaļais punkts” direktors Kaspars Zakulis: “Katru gadu Latvijā tiek nolietotas, apmēram, 15 000 tonnu eļļas. Valsts ir noteikusi savākšanas minimumu – vismaz 45%, kas, protams, tiek izpildīts, bet jautājums ir kur paliek atlikušās 8000 tonnas eļļas? Mums ir diezgan pamatotas aizdomas, ka diezgan daudz atstrādātās eļļas tiek nokurinātas, pie tam tas notiek nelegālās apkures sistēmās. Tuvojoties rudenim, pašķirstot sludinājumu lapu, var ieraudzīt diezgan daudz  piedāvājumu  nopirkt/pārdot atstrādāto eļļu.”

Ar to sastapies arī SIA “Oil Recovery” valdes loceklis Nauris Bertmanis: “Ik pa laikam mēs saņemam paziņojumus, ka mežos atrasti naftu saturoši produkti vai atstrādātas motoreļļas. Tad mēs braucam savākt tos atkritumus un palīdzam dabai atbrīvoties no tādiem atkritumiem. Ir šādi gadījumi sastopami.”

Lielākās eļļas pārstrādes rūpnīcas vadītājs stāsta, ka gadā savācot un pārstrādājot 5000 tonnu atstrādātās eļļas, kas pēc attīrīšanas vairs nav atkritumi: “Bāzes eļļas, no kuras var iegūt atkal motoreļļu vai arī kurināmo degvielu.”

Foto: Vidzemes televīzija

Lai pievērstu uzmanību šai problēmai, no šodienas līdz 10. novembrim  uzņēmums “Oil Recovery” kopā ar sadarbības partneriem organizē akciju “Nodod motoreļļu pirms tā nodod tevi!”. Akcijas laikā ikviens izlietoto motoreļļu bez maksas var nodot kādā no 37 šķiroto atkritumu pieņemšanas laukumiem visā Latvijā, bet, ja apjoms pārsniedz 100 litrus, pieteikt eļļas savākšanu no adreses.

Biedrības “Auto asociācija” vadītājs Andris Kulbergs, kas ir arī 14. Saeimas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas priekšsēdētājs, piekrīt, ka šis ir aktuāls jautājums, tomēr ar aicinājumu būt godīgiem vien, visticamāk, nepietikšot, jo ir notikusi “dabīgā” eļļas aprites ekonomika: “Tā problēma ir, tā eksistē. Visi, kas ir normāli servisi, servisu ķēdes ir noslēguši līgumu ar pārstrādes uzņēmumiem. Kā mēs esam apkopojuši informāciju, tā viena lieta ir eļļa, bet otra lieta, kur nonāk eļļas filtri? Katrai mašīnai nomainot eļļu, nomainās arī eļļas filtri. Eļļas filtrus nesadedzināsi. Tā kā netiek uzskaitīts, tie nonāk daudz kur dabā.”

Katram autoservisam jāsaņem “C” kategorijas vides piesārņojuma atļauja, bet, mazinot birokrātiju, atskaites par izlietotajiem un nodotajiem videi kaitīgajiem materiāliem netiekot prasītas. Vēl jo vairāk neesot arī īstas autoservisu reģistrācijas uzskaites.

Skaidro Kulbergs: “Tas āķis ir vienkāršs. Pirmkārt, viņi negrib identificēt savu darbību. Viņi grib palikt ēnā. Šeit mēs ar Ekonomikas ministriju aktīvi strādājam pie situācijas sakārtošanas. Viens no veidiem, kas būtu loģisks, ka būtu ieviests reģistrs. Reģistrs, kurā var identificēt, ka šis ir autoserviss, šis virsbūves serviss, šī rezerves daļu vieta, bet šī eļļas maiņas vieta. Nav vispār šādas uzskaites, un rezultātā arī valsts institūcijām iztrūkst sapratne, pie kā vērsties, ko darīt. Reģistrācija būtu liels palīgs arī kontrolēt šo jautājumu.”

Sižeta veidošanas laikā atbildi no Valsts Vides dienesta par to, vai un kā tiek kontrolēti autoservisi, nesaņēmām, bet kampaņas organizatori aprēķinājuši, ka gadā nezināmā virzienā pazūd atstrādātā eļļa, kuru varētu sapildīt aptuveni 30 dzelzceļa cisternās, bet valsts kasei garām aiziet vismaz 3 miljoni eiro, kas varētu būt iegūta kreisajos darījumos ar izlietoto eļļu.