Gluži tāpat kā zemniekiem, arī piekrastes zvejniekiem ir svarīgi, lai tirdzniecības vietās un kafejnīcu ēdienkartēs būtu pēc iespējas vairāk vietējo zivju. Tāpēc no šī gada 8. augusta biedrība “Mazjūras zvejnieki” uzsākusi kvalitātes apliecinājumu piešķiršanu zvejniekiem un ēdinātājiem, kas piedāvā augstas kvalitātes Latvijas piekrastē zvejotas zivis. Vienlaikus biedrība plāno izveidot trīs loģistikas centrus, kas ļautu koordinēt pieprasījumu un piedāvājumu.
Biedrība “Mazjūras zvejnieki” jau vairākus gadus rīko meistarklases, lai iepazīstinātu interesentus ar Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī nozvejotajām zivīm un to pagatavošanu. Tagad Zemkopības ministrijas apstiprinātajā projektā izveidota arī kvalitātes apliecinājumu sistēma.
Stāsta biedrības “Mazjūras zvejnieki” projekta “Piekrastes zivis” vadītāja Iveta Tomsone: “Varētu arī starp kvalitātes zīmi un apliecinājumu vilkt zināmas paralēles, bet šai zīmei ir lielāka nozīme un jēga. Dziļāka mazlietiņ, jo mums piekrastes zvejniecība ir ļoti samazinājusies, un ilgstoši bija tāda problēma, ka zvejniekiem bija zivis, bet cilvēki vai nu īsti nepazina, kura ir vietējā, kura nav vietējā, vai nezināja, kur viņas dabūt. Šīs zīmes jēga ir savest kopā zvejniekus ar cilvēkiem, un tādā veidā tas ir arī atbalsts piekrastes zvejas saglabāšanā.”
Vidzemes televīzijas foto
Pirmie kvalitātes apliecinājumi pasniegti septiņiem zvejniekiem un vienam ēdinātājam. Kvalitātes apliecinājums nozīmē, ka šie zvejnieki pārdod pašu zvejotas un pašu apstrādātas zivis, pieļaujot vien nelielu apjomu citur iepirkto zivju sortimentā, savukārt ēdinātāji regulāri iekļauj vietējās zivis savā ēdienkartē.
Kafejnīcas “Vizbuļi” saimnieks, kvalitātes apliecinājuma saņēmējs Mārcis Elstiņš stāsta: “Zivju popularitāte atkarīga no sezonas. Ziemā salakas, lasis. Vasarā bute, līnis no Engures ezera. Sīgas vēl pavasarī. – Ko jums pašam nozīmē šis kvalitātes apliecinājums? – Patīkami, vienmēr ir patīkami saņemt labas atsauksmes un labas lietas.”
Mūsu uzrunātā jūrmalniece stāsta, ka vietējās zivis garšo un jūrmalnieki jau gandrīz katras brīvdienas izbraucot pa piekrastes ciemiem, lai tās iegādātos, bet rīdziniekiem gan iespēju mazāk.
Piekrastes zvejnieki gan atzīst, ka ar zivīm nekad neko nevar zināt, turklāt loms regulāri jādala arī ar roņiem.
Zvejnieku saimniecības “Lucītis” saimnieks, kvalitātes apliecinājuma saņēmējs Andis Andersons stāsta, ka cenšoties zvejot lucīšus, bet tie roņi… “Ir arī tā, ka es redzu, ka ronis acu priekšā rauj zivi ārā. Tad pie laivas, kad ir vimbu laiks, lasa ārā krēslā, tumsā, un viņš tādu uzmet kūleni pie laivas, ka auksti kauli paliek. Saskaitīt viņus nevar, bet viņu ir ļoti daudz.”
Lai zivju mīļotāji regulāri varētu iegādāties vietējās zivis, biedrība “Mazjūras zvejnieki” paredzējusi izveidot trīs tādus kā loģistikas centrus. Pirmais no tiem plānots Tukuma novada Bērzciemā “Tarotavā”.
Skaidro biedrības “Mazjūras zvejnieki” valdes priekšsēdētājs Andris Cīrulis: “Zvejnieki atvedīs savu sagatavoto produkciju, kas tiks kopīgi realizēta, lai noturētu kaut kādu normālu cenu un arī iespēju piegādāt cilvēkiem zivi vai iedot krodziņam. Ir periodi, kad tās zivis var dabūt vairāk, un aizgrūst prom kaut kur pa lēto uzpircējiem – to mēs negribam. Tāpēc mēs paši uzņemsimies to procesu, lai koordinētu un lai Latvijas cilvēkiem pēc iespējas vairāk būtu pieejama tā zivs.”
Biedrība “Mazjūras zvejnieki” piešķir trīs kategoriju kvalitātes apliecinājumus, kas derīgi divus gadus. Lai saņemtu kvalitātes apliecinājumu, jāatbilst noteiktiem kritērijiem. Līdz ar apliecinājumu uzņēmējs saņem arī uzlīmi, kas publiski vēstīs par kvalitatīvu vietējo zivju produkciju.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |