Pēc tam, kad Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītāja amatu pameta Uģis Lībietis, viņa pienākumus pildīs Ziņu dienesta galvenā redaktore Zane Eniņa, informēja Latvijas Sabiedriskais medijs (LSM).
Par turpmāko Latvijas Radio Ziņu dienesta vadību un to, vai uz amatu tiks sludināts konkurss, LSM informēs atsevišķi.
Jau vēstīts, ka saistībā ar nepietiekamo Latvijas Radio ziņu pārklājumu sabiedrības informēšanai vētras izraisītās krīzes laikā, Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītājs Lībietis pieņēmis lēmumu atkāpties no amata.
LSM valdes locekle programmu un pakalpojumu attīstības jautājumos Ieva Aile atzina, ka pieļautas kļūdas gan rīcības koordinēšanā, gan lēmumu pieņemšanas operativitātē attiecībā uz izmaiņām Latvijas Radio 1 programmas veidošanā.
Kā vēsta LSM, tika sasaukta LSM krīzes vadības grupas tikšanās, kurā izvērtēta visu Sabiedriskā medija platformu rīcība vētras laikā. Tajā secināja, ka LSM nodrošināja plašu un nepārtrauktu informācijas apriti digitālajās platformās, televīzijā un radio, ziņu dienestiem un raidījumu veidotājiem strādājot arī ārpus ierastā darba laika, bet radio ziņu segums sabiedrības informēšanā nebija apmierinošs.
Neraugoties uz sakaru traucējumiem, kuru dēļ arī daļai Sabiedriskā medija darbinieku nebija pieejami saziņas līdzekļi, LSM izdevās operatīvi piesaistīt papildu cilvēkresursus un nodrošināt plašu aktuālās informācijas apriti vairākās platformās. Darbā tika iesaistīti arī kolēģi, kuri ikdienā darbojas citās satura jomās un reģionos, vēsta medijs.
Tikšanās laikā secināts, ka nepieciešams stiprināt savstarpējo komunikāciju un koordināciju, kā arī savlaicīgāk gatavoties dažādiem iespējamiem notikumu attīstības scenārijiem. Tāpat jāizstrādā skaidra lēmumu pieņemšanas kārtība gadījumiem, kad kāds būtisks informācijas aprites ķēdes posms, piemēram, sakaru traucējumu dēļ, nav pieejams. Īpaši būtiska uzmanība pievēršama radio lomai krīzes situācijās, jo šādos apstākļos tas iedzīvotājiem var kļūt par vienīgo pieejamo informācijas avotu, uzsver medijs.
LSM atgādina: svētdien Latvijas Radio 1 programmā “Labrīt” bija papildu ziņu izlaidumi ik pusstundu. Tāpat Latvijas Televīzijas Ziņu dienests sagatavoja divus ārkārtas ziņu speciālizlaidumus plkst. 12.30 un 15.00, no kuriem pēdējais tika pārraidīts arī Latvijas Radio 1. No plkst. 16.00 līdz 24.00 radio ziņas skanēja katru pusstundu, savukārt LTV Dienas ziņu un “Panorāma” ziņu izlaidumi tika pagarināti, lai iespējami operatīvi un detalizēti ziņotu par aktuālo situāciju valstī.
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) vadītāja Sanita Upleja-Jegermane portālam “Delfi” sacīja, ka SEPLP savas kompetences ietvaros lūgs LSM informāciju par satura plānošanu vētras laikā.
Kā vēlāk informē padomē, izvērtējums par darbības nepārtrauktības nodrošināšanu un sabiedriskā pasūtījuma izpildi 22. un 23. augustā vētras, lietavu un to seku likvidēšanas laikā jāiesniedz līdz 26. augustam.
Tāpat LSM jāskaidrojas arī par izdarītajiem secinājumiem un nepieciešamajiem resursiem un izmaiņām turpmākā sabiedriskā pasūtījuma plānošanā, it īpaši ņemot vērā, ka vētras postījumu dēļ valstī atsevišķās teritorijās bija novērojami būtiski sakaru traucējumi, kas ietvēra ne vien elektrības, bet arī mobilo telefonu saziņas (balss zvani, īsziņas un mobilais internets) pakalpojumu ierobežotu vai pilnībā pārtrauktu pieejamību.
Jau ziņots, ka naktī uz 23. augustu Latviju skāra spēcīgākā vasaras vētra vismaz kopš 1966. gada, kad ir pilnvērtīgi novērojumi par vēja brāzmām Latvijas teritorijā, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija.