Vēja ātrumam vietām pārsniedzot 30 metrus sekundē un pāris stundās nolīstot mēneša nokrišņu normai, Latvija aizvadītajā nedēļas nogalē piedzīvojusi vienu no spēcīgākajām vētrām pēdējos gados. Lai izvērtētu atbildīgo dienestu rīcību un radītos postījumus, aizvadīta Ministru kabineta Krīzes vadības sēde, kurā amatpersonas atzina, ka stihija kalpojusi par skarbu mācību stundu kā iestādēm, tā sabiedrībai kopumā.
Nolauztie koki, pārrautie elektrovadi un pārtrūkušie sakari – stihijas sekas nedēļas nogalē skāra teju visu Latviju. Krīzes vadības sēdē galvenā uzmanība tika pievērsta alternatīvu sakaru nodrošināšanai starp valsti un pašvaldībām, kā arī degvielas uzpildes staciju un citu kritisko iestāžu apgādei ar ģeneratoriem. Atbildīgajām ministrijām savi priekšlikumi sistēmas uzlabošanai jāiesniedz līdz septembra vidum.
Ministru prezidenta pienākumu izpildītājs Māris Kučinskis uzsver: “Mūsu šodienas sēde bija veltīta tam, lai mēs nepalaistu šo notikumu, šo vētru vienkārši kā notikušu faktu, bet kopīgi izmantotu arī kā mācību, kā jāiesaistās, kā iesaistīties šādu krīzes situāciju vērtēšanā. Mēs izdarījām šodien ļoti daudz, katrs savu secinājumu par to, kas ir strādājis, kas ir nestrādājis, un galu galā vienojāmies arī par kopēju lēmumu, ka katram iesaistītajam ir gan jāizvērtē, gan jānāk ar mācībām un ar priekšlikumiem, lai mēs visu sistēmu kopumā uzlabotu.”
Sēdē tika vērtēta arī pašas sabiedrības gatavība krīzes situācijām. Krīzes vadības centrā uzsver, ka pat īslaicīgi elektroapgādes pārrāvumi iedzīvotājos radīja lielu trauksmi, izgaismojot dzeramā ūdens un pirmās nepieciešamības lietu trūkumu mājsaimniecībās. Dienesti atgādina, ka operatīvie spēki vispirms strādā pie maģistrālo tīklu un infrastruktūras atjaunošanas, tāpēc iedzīvotājiem pašiem vispirms jāparūpējas par pamatlietām savās mājās.
Krīzes vadības centra vadītājs, pulkvedis Arvis Zīle: “Daudz esam runājuši par 72 stundu somu, bet 12 stundu elektrības pārrāvums mūsos tomēr izraisa zināmu stresu. Neesam padomājuši ne par dzeramo ūdeni, ne par pārtiku, un sabiedrībā rodas tāda stresa sajūta, ka kaut kas nav kārtībā, kaut kas netiek pienācīgi un savlaicīgi darīts. Bet šo es varu apliecināt vēlreiz – visi dienesti strādāja diennakts režīmā, ārkārtas režīmā, ar pastiprinātām maiņām un darbojās uz spēka izsīkuma robežas, lai nodrošinātu komforta līmeni ar elektrību, ar internetu, ar sakariem pēc iespējas ātrāk.”
Operatīvie dienesti strādājuši nepārtrauktā režīmā, novācot lūzušos kokus un atbrīvojot ceļus. Stihijas dēļ vairāki cilvēki guvuši traumas, bet Jelgavā, kokam uzkrītot automašīnai, bojā gāja viens cilvēks.
Glābēju noslodzi iezīmē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks Mārtiņš Baltmanis: “34 stundu laikā bija reģistrēti 3080 pieteikumi. Kopumā visvairāk pieteikumu bija reģistrēti Rīgā, kur ir pāri 1000 pieteikumu, un Rīgas reģionā. Reģionāli mazāk, bet arī ievērojams skaits – Latgalē gandrīz 500, Zemgalē 400 un mazliet mazāk Vidzemē un Kurzemē, kur līdz 200.”
Kā norāda uzņēmumā “Sadales tīkls”, lielākajai daļai mājsaimniecību elektroapgāde jau ir atjaunota, taču darbs pie sarežģītākajiem bojājumiem tālākās lauku viensētās vēl prasīs vairākas dienas. Tikmēr valdībā jau ierosināts paplašināt aizsargjoslas ap elektrolīnijām, kā arī noteikt stingrākas prasības kiberdrošībai un apgādes noturībai visā kritiskajā infrastruktūrā.
Komentējot vētras sekas, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs savukārt uzsvēra, ka krīzē nav iespējams paļauties tikai uz instrukcijām un valsts palīdzību no ārpuses. Svarīga ir katra indivīda pašiniciatīva un veselais saprāts, gatavojoties iespējamām stihijām vispirms savās mājās.