“Latvijas valsts meži” kokaudzētavās izpārdod dekoratīvos stādus

Piecās akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” kokaudzētavās – Jelgavā, Strenčos, Valmierā, Smiltenē un Kalsnavā pašlaik notiek lapu un skujkoku dekoratīvo stādu pastiprināta tirdzniecība. Izpārdošanas mērķis ir krājuma iztukšošana, jo turpmāk šajās kokaudzētavās dekoratīvie stādi vairs netiks audzēti. 

No maza košumkrūmiņa līdz pamatīgai eglei, no neliela podiņa dārzmīļa rokās līdz veselai kravai dažādu stādu – tāda aina šobrīd paveras  Latvijas valsts mežu kokaudzētavā Kalsnavā, kur, mainot darbības jomu, norit dekoratīvo stādu izpārdošana  ar atlaidi pat līdz 70%. Cilvēkus nebiedē nedz ik pa laikam uznākošais sals un sniegs, nedz rindas, kurās nākas gaidīt pat vairākas stundas.  

 “Man vispār ļoti žēl, ka tādu audzētavu slēdz ciet, bet izmantojām šo iespēju, jo lētāk var nopirkt. Te ir daudz un liela izvēle. Te selekcionē un ir jaunas šķirnes, piemēram tādas egles tikai šeit parasti pērkam. Pie citiem nemaz nav”, atzīst Inga no Jēkabpils. Savukārt, Terēze Zaķe, kurai pieder košumdārzs, ceļu mērojusi no Saulkrastu puses. “Ļoti žēl, bēdīgi, ka slēdzas”, noteic Terēze. “Pirmkārt jau tas, ka tā ir latviešu audzētava. Kociņi uz vietas tiek selekcionēti, potēti, nav no Polijas. Gribas, lai Latvijas uzņēmumi attīstās, negribas iepirkt. Nu žēl, ka slēdzas.”

Uzmanību pievērš kāds kungs, kura auto piekabē salikti stādu desmiti. Uz jautājumu,  uz kurieni viņš brauks, kur stādīs, Kaspars atbild: “Viss brauks uz Api, stādīsim dārzā. Mērķis bija nopirkt kaut ko no īpašā piedāvājuma, īpašākus augus. Arī šīs te baltegles, kas bija akcijā “Izroc pats par vienu eiro”. Es izraku visas, kas te vēl bija.” Savukārt par to, ka šī vieta kā dekoratīvo stādu audzētava turpmāk nebūs, Kaspars nebēdā un tic, ka privātais sektors spēs nodrošināt to, ko nodrošināja Kalsnavas audzētava. “Protams, ka Kalsnavai ir uzticība, viņi zina, ko dara. Bet arī mazās audzētavas, to jāskatās pēc paša auga. Uz pārmaiņām Kalsnavā skatos pozitīvi. Viņi zina, ko viņi dara, kāpēc viņi to dara. Lai viņi audzē mežu!” optimistiski nosaka Kaspars.

Kā skaidro LVM “Sēklas un stādi” direktors Māris Druvaskalns, tādi arī ir LVM turpmākie darbības mērķi: “Turpmāk mēs, Latvijas Valsts meži “Sēklas un stādi”, fokusēsimies un specializēsimies tikai un vienīgi uz meža stādu audzēšanu. Gan četras pamata sugas- priede, egle, bērzs un melnalksnis, gan mazāk populārais ozols, dižskabārdis, lapegle, atkarībā no pieprasījuma”, stāsta Druvaskalns. “Dekoratīvo stādu nozare kā tāda ir nozare, ar kuru ļoti labi tiek galā privātie komersanti, un , lai neradītu liekus jautājumus, kāpēc valsts šajā nišā, kur tiek galā privātais. Un otrs – visas mūsu kokaudzētavu platības šajā brīdī tiek optimizētas,” viņš piebilst. 

Kā zināms, šobrīd jau slēgtas Latvijas valsts mežu dekoratīvo stādu tirdzniecības vietas Daugavpilī un Salaspilī, kā arī tirdzniecības laukumi uzņēmuma kokaudzētavās Popē un Pļaviņās, līdz ar to rodas jautājums, kas notiks ar pārējām. “Kokaudzētava Kalsnavā turpinās darboties, tāpat kā pārējās kokaudzētavas, kurās bija dekoratīvie stādi un kuras paralēli ražoja meža stādus. Jelgavas kokaudzētava šī gada beigās tiks slēgta, jo tā specializējās praktiski tikai uz dekoratīvajiem stādiem. Mēs pārtraucam Pļaviņu kokaudzētavas darbību. Tā paliks mūsu “Sēklas un stādi” struktūrshēmā, tur tiks veidotas sēklu plantācijas”, skaidro Druvaskalns. 

Savukārt, Kalsnavā, kur turpmāk audzēs šobrīd ļoti pieprasīto bērzu, turpinās aktīvā izpārdošana.  “Tas stādu skaits, kas tiek izvests no šejienes ir rakstāms ar sešiem cipariem. Tiesa, starp tiem ir arī  mazie podiņi, tostarp nelieli tūjas stādi un citi mazie stādi. Tā saucamais starpmateriāls, kurš netiek izmests. Mēs dodam viņam iespēju iedzīvoties kādā dārzā. Tamdēļ arī ir šis zemo cenu efekts, jo arī negatavo produkciju laižam tirdzniecībā. Tāpēc arī bija šī akcija, kad varēja pats ar savas lāpstas palīdzību tikt pie kāda srtimenta. Tas gan faktiski ir beidzies, bet stādi podos vēl ir pieejami, līdz ar to tirdzniecība noteikti vēl turpināsies”, secina Māris Druvaskalns, piebilstot, ka cilvēku interese ir liela un stādaudzētavu dienā apmeklē simtiem. Līdz ar to kalsnavieši aicina būt saprotošiem, kā arī saudzīgiem pret stādiņiem, jo nereti tiekot novērots, ka izraktais stāds tiek pamests, vēlāk izvēloties vēl skaistāku.