Liepājā runā par skolēnu kavējumiem un to iemesliem

Ir beidzies skolēnu rudens brīvlaiks, bet ne visi bērni un jaunieši šodien devās uz skolu. Kādam skolas kavējums būs attaisnots, piemēram, slimības dēļ, bet Latvijā kopumā ir gana daudz arī neattaisnotu kavējumu. Aiz nokavētas stundas var slēpties arī ļoti nopietni iemesli, par kuriem nereti ne bērns, ne vecāks nav gatavs runāt. Par skolēnu kavējumiem nupat Liepājā diskutēja konferencē “Bērna strupceļi”.

Liepājas Raiņa vidusskolā šajā mācību gadā skolēnu klātienes apmeklējumu statistika ir laba. Ja kādam ir bijuši kādi kavējumi, tad attaisnoti. Līdz šim brīdim tikai vienam skolēnam bijušas 20 neattaisnoti kavētas mācību stundas. Tomēr skolas direktors norāda, ka E-klasē norādītie kavējumu iemesli neparāda patieso situāciju. 

Foto: TV Kurzeme

Kārlis Strautiņš, Liepājas Raiņa vidusskolas direktors: “E-klasē ir sadaļa Slimība un Cits. Pie Cits var ierakstīt jebko, tajā skaitā populārāko Ģimenes apstākļu dēļ. Jo skaidra forma, kas tie ir par ģimenes apstākļiem nevienam nav jāpaskaidro un tas ir arī cieņpilni. Runājam skaidru valodu. Ir saprātīgs limits, kuru skolnieks varētu arī slimot vai pavada laiku kopā ar ģimeni, bet tad atbildība par rezultātu ir viņam un viņa ģimenei.”

Par skolēnu kavējumiem un kas patiesībā aiz tiem var slēpties Liepājā diskutēja konferencē “Bērna strupceļi”. Tajā pulcējās skolotāji, sociālie darbinieki, vecāki un citi interesenti. Labklājības ministrijas pārstāve norāda, ka gan attaisnoti, gan neattaisnoti kavēto mācību stundu skaits Latvijas skolās turpina pieaugt.

“Kavējums ir ļoti agrīns rādītājs tam, ka kaut kas nav kārtībā. Kaut kas nav kārtībā attiecībā uz bērna labsajūtu, iespējams, uz veselības aspektiem. Varbūt kādiem pamešanas novārtā aspektiem, nepietiekamu mobilitāti nokļūšanai uz skolu, nepietiekamiem līdzekļiem, lai nodrošinātu skolai vajadzīgās lietas – apavus, apģērbu, dažādas citas lietas,” norāda Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Ilze Kurme.

Viņa piebilst, ka cilvēki, iespējams, ir pārāk toleranti pret situācijas pasliktināšanos, tāpēc nepieciešams samazināt pieļaujamo kavējumu līmeni un rūpīgi izvērtēt katru gadījumu.

Arī Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) uzsver, ka šis ir ne tikai jautājums vecākiem vai skolotājiem, bet sabiedrībai kopumā. 

Foto: TV Kurzeme

IZM valsts sekretāra vietniece Kristīne Niedre-Lathere sarunā uzsver, ka bērna nākotne un bērna skolas apmeklētība ir jautājums, kurš jāizgaismo ļoti spēcīgi. Un nevis liekot akcentu uz bērnu kā procesa virzītāju, bet uz kopīgu sabiedrību, politikas veidotājiem viennozīmīgi. Viņa aicina vecāku auditoriju būt dzirdīgākai un pamanāmākai, jo bieži vien bērns netiek īstajā laikā un vietā pamanīts.

Tam piekrīt arī Pusaudžu resursu centra Liepājas filiāles vadītāja Sarmīte Štāle, norādot  skolēniem bieži pietrūkst vecāku un pieaugušo klātesamība, tāpēc atbalstu meklē ārpus skolas un ģimenes. 

”Arvien vairāk jaunieši paši zvana un piesakās, lai saņemtu atbalstu, bet, protams, mums ir jāsaka, ka mums ir jāsazinās ar vecāku un ar viņu jākontaktē, lai viņš piekrīt, ka tu nāksi ar mums sadarbībā,” norāda Pusaudžu resursu centra Liepājas filiāles vadītāja Sarmīte Štāle.

Lai samazinātu skolu kavējumu skaitu, Izglītības un zinātnes ministrija jau veikusi preventīvas aktivitātes ar dažādu iesaistīto pušu līdzdalību un tiek sperti konkrēti soļi, nodrošinot papildus finansējumu labbūtības rādītāju programmām, atstājot tā sadalījumu pašvaldību ziņā.