Neskaidrības ES fondu regulējumā un tā interpretācijā apdraud uzņēmējdarbības attīstību pašvaldībās, uzskata Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK).
Pēdējo mēnešu laikā Latvijas medijos vairākkārt ziņots par gadījumiem, kad pašvaldību amatpersonām izvirzītas apsūdzības par iespējamu ES fondu līdzekļu izkrāpšanu, attīstot uzņēmējdarbības infrastruktūru. LTRK uzsver – lai arī neviena persona nav uzskatāma par vainīgu, kamēr vaina nav pierādīta, šī situācija izgaismo nepilnības ES fondu programmu regulējošajos noteikumos, to interpretācijā un uzraudzībā projektu ieviešanas vadlīnijās.
Vienlaikus tā rada risku, ka pašvaldības nākotnē varētu atturēties no ES investīciju piesaistes uzņēmējdarbības attīstīšanai.
LTRK uzsver, ka tikai daļa pašvaldību aktīvi strādā pie uzņēmējdarbības vides attīstības, un, ja industriālo teritoriju veidošana kļūst par pamatu aizdomās turētā statusam, pašvaldību vadītāji var būt motivēti izvairīties no jebkādiem riskiem, tādējādi bremzējot reģionu izaugsmi un palielinot plaisu starp mūsu valsts un kaimiņvalstu – Lietuvas un Igaunijas – ekonomikas un uzņēmējdarbības vides attīstības tempiem.
Publiski pieejamā informācija rāda, ka abos izskanējušajos gadījumos mērķis, iespējams, bijis uzlabot pašvaldības teritoriju un padarīt industriālās zonas pieejamas uzņēmējiem. LTRK norāda – ja par šādu rīcību Latvijā draudētu cietumsods, tas būtu aplami un radītu vidi, kur “nekļūdās tikai tie, kas neko nedara.”