Pēc nesenā kiberuzbrukuma uzņēmumam “Latvijas Valsts meži” valdība šodien rīcības sēdē secinājusi, ka valstī trūkst vienotas krīzes vadības un pietiekamas iestāžu gatavības šādiem incidentiem. Statistika rāda, ka lielākajai daļai valsts un privātā sektora organizāciju joprojām nav izstrādātu rīcības plānu krīzes situācijām.
Hakeru kiberuzbrukums uzņēmumam “Latvijas valsts meži” notika jūnija nogalē, un uzbrucēji sistēmā nepamanīti darbojās vairākas dienas. Ministru kabineta sēdē analizēta iestāžu gatavība reaģēt uz līdzīgiem apdraudējumiem.
Ministru prezidents Andris Kulbergs norāda: “Tas, ko mēs ieraudzījām, ir nepieņemami. Tikai 21% no valsts iestādēm un 31% no privātām iestādēm ir vispār plāns, tātad četrām piektdaļām nav plāna. Tas nozīmē, nav domāts par to. Cits jautājums: ja plāns ir uz papīra, vai viņš darbā reāli strādā? Tas ir tas, ko jau vienmēr vajag pēc tam pārbaudīt.”
Lai gan Kiberdrošības likuma prasības ir spēkā jau divus gadus, premjers norāda, ka praktiskā izpilde kavējas. Problēmas rada ne tikai plānu trūkums, bet arī neskaidrība par to, kurai institūcijai krīzes brīdī ir jāuzņemas galvenā koordinācija.
Kulbergs uzsver: “Es personīgi novēroju šeit, ka mums reāli iztrūkst viena atbildīgā, jo viens uz otru šobrīd skatās, un šī koordinācija nav pietiekama. Krīzes vadības centram ir jābūt tam, kas to koordinē, komunicē un ir skaidra viena punkta aģentūra, viena vieta, kurā tas viss gan krājas, gan arī kam uzdot jautājumus, un kas arī dod tālākās norādes.”
Savukārt aizsardzības ministrs Raivis Melnis uzsvēra, ka kiberdrošība ir katras organizācijas atbildība, piebilstot: “Incidenti ir un būs. Kiberuzbrukumi ir augsts risks, un ar viņiem Latvijā mums gan organizācijās, iestādēs strādā, cīnās, un cenšas izveidot šo te sistēmu, lai varētu sinhronizēti atbalstīt šinī darbā.”
Pašlaik uzņēmums “Latvijas Valsts meži” ir atguvis lielāko daļu hakeru nozagto datu, un tiešā apdraudējuma valstij nav. Lai risinātu sistēmiskās problēmas, Ministru prezidents izdos rezolūciju par atbildības sadalījumu, savukārt visām ministrijām līdz 30. jūlijam uzdots iesniegt plānus situācijas uzlabošanai.